1918.gadā, uzreiz pēc Latvijas valsts pasludināšanas akta, 35.gadus vecais mākslinieks Ansis Cīrulis
dedzīgi metas zīmēt pirmo Latvijas pastmarku.
Sižets saprotams katram latvietim: iecienītā latvju saule ar trim vārpām un zigzagveida stariem.Cīrulis
tādu bija iedomājies Latvijas ģērboni.Saules motīvs ar zigzagveida stariem viņa iztēlē bija uzausis jau Pirmā pasaules kara laikā, kad
Cīrulis līdzās akvareļiem un zīmējumiem par bēgļu un strēlnieku gaitām gatavoja zīmējumus tautastērpiem un darināja metus strēlnieku krūšu zīmotnēm.
Pagaidu valdība pasūtina nodrukāt trīs miljonus marku piecu kapeiku nominālā. Tik toreiz maksā pastkartītes nosūtīšana pa Latviju, bet uz vēstules vajag līmēt divas pieckapeiku markas.Šādas - ar saulīti un zigzagveida stariem - izdod līdz pat 1921.gadam.Bet pašas pirmās pastmarkas tiek drukātas lielā steigā - 1918.gada 17.decembrī, kad Stučkas karaspēks jau tuvojas Rīgai.Starp citu, Latvijas pirmo pastmarku nodrukā uz nepabeigtu un novecojušu vācu armijas ģenerālštāba karšu papīra, kas bija ļoti kvalitatīvs. Jo cita laba papīra jaunajai valstij taču nav! Toties kartes ar Krievijas impērijas rietumu daļu mētājas visur: pat siļku pārdevēji tajās tin savu preci... Turklāt kartes apzīmētas tikai no vienas lapas puses, bet otra - gluži balta!