Latvijas vēstures pētnieku klubs

Kas šīs ir par markām?

Žanis — Thu, 24 Aug 2017 08:02:35 GMT

Vai kādam ir kādas idejas, kas šīs ir par markām? :

Izskatās kā pirmskara Latvijas pastmarkas, bet katalogos nav atrodamas.
Nejauši atradu interneta "dzīlēs" kādā izsolē, sākumcena baisa, aprakstā nekas sakarīgs nav teikts...
Samizdat?

Pastmarkas

Amigo — Sat, 25 Mar 2017 16:53:05 GMT

Vai kāds filatēlists var pateikt , vai Latvijā arī ir izlaistas markas ar reņģes attēliem ? Man jautā viens igaunis. , jo viņiem tiko esot iznācis . Pievienošu bildes.

Retas Latvijas pastmarkas

Žanis — Sat, 07 Jan 2017 10:01:12 GMT

Manuprāt, retākā (un dārgākā) Latvijas pastmarka - Liepājai 300, bez "zobiem" + PAPDOŠANAS CENA

(tā "īpašā" ir pastmarka kreisajā pusē)

Cena?
Pēdējo reizi (2015) izsolē Vācijā "aizgāja" par 5600,00 EUR...

Vācija, 1944. gada 11. marts

Žanis — Mon, 17 Oct 2016 09:22:03 GMT

Vācija, 1943. gada 21. marts

Žanis — Mon, 03 Oct 2016 18:57:12 GMT

Latvijas zīmogmarku attēli.

sgard — Sun, 13 Mar 2016 20:32:29 GMT

Forums: Pastmarkas
Tēmas apraksts: Tiek meklēti
Tēmas autors: sgard
Esmu iepazinies un piekrītu interneta veikala privātuma politikas lietošanas noteikumiem: Meilis
Atbilžu skaits: 32

Ūdenszīmju noteikšana

sgard — Wed, 17 Feb 2016 20:56:40 GMT

Forums: Pastmarkas
Tēmas apraksts: Pieredzes apmaiņa
Tēmas autors: sgard
Esmu iepazinies un piekrītu interneta veikala privātuma politikas lietošanas noteikumiem: Žanis
Atbilžu skaits: 1

Ulmaņlaiku pastmarkas

Vanags — Tue, 15 Dec 2015 23:32:30 GMT

Varat pastāstīt par šim pastmarkām ko sīkāk, cik viņas ir vērtīgas?

Latviešu leģiona pastmarkas

sancho76 — Fri, 11 Dec 2015 20:30:55 GMT

Latviešu Karavīru Palīdzībai bija rūpes, kā rast līdzekļus leģionāru un viņu piederīgo atbalstīšanai, par kuriem, no vācu puses, nekāda lielā gādība netika izrādīta. Šinī palīdzības darbā nāca talkā daži Rīgas filatēlisti, ierosinot izlaist pastmarku sēriju, ar piemaksu par labu Latviešu Karavīru Palīdzībai. Panākumi šim pasākumam bija ar labām izredzēm, jo interese par šo izlaidumu būtu bijusi ļoti liela.

Par šo pastmarku tapšanu liecina filatēlists A. Platbārzdis:

— 1943. g. otrā pusē L. K. P. tika iesniegts pirmais ierosinājums, kas sakarā ar tā laika pārorganizēšanās darbiem un vadītāju personu maiņu tālāk netika virzīts. 1944. g. janvārī L. P. K. tīka iesniegts otrreizējs ierosinājums. Šoreiz to uzņēma atsaucīgi, un tā realizēšanai nodibināja komisiju, turā darbojās E. Andersons, V. Čika un A. Miķelsons (vēlāk V. Čikas vietā nāca V. Lesiņš) un ievadīja sarunas ar piekritīgām vācu iestādēm, lai dabūtu izdošanai vajadzīgās atļaujas. Pirmā kārtā bija jādabū piekrišana no »Generalpostkommisar im Ostland«. Šī iestāde atradās Rīgā, bija pilnīgi autonoma, pakļauta tieši Berlīnei un patstāvīgi kārtoja visas »Deutsche Dienstpost im Ostland« piekritīgās lietas.

Kā jau varēja paredzēt, pasta sūtījumu apmaksai principā nekādas citas pastmarkas kā tikai »Ostland« netika pieļautas. Vienīgais, ko izdevās panākt, bija tas, ka Leģiona markas tika pieļautas kā labdarības—piemaksas markas, un tās atļāva lietot visīem sūtījumiem kopā ar kursējošam pastmarkām. Tika dota arī piekrišana šo marku zīmogošanai pasta iestādēs.

No filatelistiskā viedokļa, protams, ar ģenerālpostkomisāra noteikumu Leģiona markām tika atņemta to īstā nozīme, un tādēļ tās par pastmarkām vairs uzskatīt nevarēja. Pie šādiem apstākļiem bija jāizšķiras, vai markas vispār izlaist vai nē.

Lai gan vācu okupācijas vara Leģīona pastmarkām īsto nozīmi atņēma, pastmarku krājējiem tās būtu tomēr bijušas svarīga vēsturiska notikuma dokuments. Protams, šo motivējumu varēja uzskatīt par vāji pamatotu, bet katram krājējam bija iespēja rīkoties pēc sava uzskata un patikas.

Tālāk tika ievadītas sarunas ar citām vācu iestādēm. Arī to vadītājām personām Latviešu Leģiona marku izlaidums nebija sevišķi pa prātam un ierosinājums tika uzņemts vēli. Noraidoša atbilde gan netika dota, bet ierosinājums sāka ceļot no vienas iestādes uz otru — no militārām uz civilām un atkal otrādi. Noteiktas atbildes došanu redzami vilcināja. Tikai pēc garāka laika un vairākkārtējiem neatlaidīgiem atgādinājumiem un lūgumiem izdevās dabūt principiālu piekrišanu marku izlaišanai, ar noteikumu iesniegt zīmējumus apstiprināšanai.

Izdot bija paredzēts četras vērtības: + 25, + 75, + 1.— un + 1,50. Marku zīmējumu darināšana tika uzdota trim māksliniekiem: A. Apīnim, R. Kasparsonam un N. Strunkem.

Ierosinājuma iniciatoru priekšlikumā bija arī konfidenciāli norādījumi, ka marku zīmējumiem jābūt iespējami latviskā garā, bez vāciskā elementa. Tekstu — tikai latviešu valodā; tekstā ievietojams nosaukums »LATVIEŠU LEĢIONS«, atmetot burtus SS, jo latviešu Leģionam nekā kopēja ar īsto SS nebija, izņemot piespiesto pakļaušanu vācu SS vadībai; vērtībās ievietojami tikai cipari, bez »Pf.« un »Mk.« apzīmējumiem; zīmējumos leģionāri attēlojami bruņu cepurēs, un tur ievietojams Latvijas krāsu vairogs. Māksliniekī tika lūgti, zīmējumus darinot, šos norādījumus ņemt vērā.

A. Apīnis iesniedza 4 marku zīmējumu projektus, R. Kasparsons — 6 un N. Strunke — 4.

Zīmējumu projektus iesniedza vācu vadībai apstiprināšanai. Apmēram pēc pāris mēnešiem, jūlijā, tika paziņots lēmums, ka markas atļauts izlaist ar A. Apīņa zīmējumu — tautu meita pasniedz leģionāram uzvaras vaiņagu un trīs ar R. Kasparsona zīmējumiem — divos attēloti kauju skati, trešā — tautu meita leģionāra bruņu cepuri grezno ar ziediem. Šķiet, lieki pieminēt, ka apstiprināja tos zīmējumus, kuros latviskā bija vismazāk.

Lai gan steidzīgi tika veikti iespiešanai vajadzīgie priekšdarbi un otrreizējā, rūpīgākā darinājumā pārveidotie zīmējumi tika nodoti Latvijas Valsts papīru spiestuvei, markas izlaist vairs nepaguva. Fronte bija pievirzījusies pārāk tuvu Rīgai un Rīgu jau evakuēja. Neviļus rodas doma, ka atļauja marku izlaišanai tika dota, varbūt zinot, ka tās izlaist neizdosies.

Pieejams tikai lietotājiemavots©

Pastmarkas "Latvijas Aizsargi"

kamaletdin — Sun, 29 Nov 2015 21:45:36 GMT

Labdien, Добрый день,

Мой знакомый коллекционер из Восточной Пруссии просит помочь найти серию марок Ульманисовского времени "Latvijas Aizsargi". Я сам в марках ничего не понимаю, лишь помогаю человеку. Сообщите, если есть у кого эта серия и цену. Я живу в Риге. Заранее благодарю.

Pievienots (21.Jūnijs.2010, 10:05)
---------------------------------------------
Вот копия его письма:

Мне нужна серия "Айзсарги" в гашенке, полная серия, можно с наклейками. Сколько стоит?

Par pastmarkām

modrisabikis — Fri, 02 Jan 2015 22:17:39 GMT

Forums: Pastmarkas
Tēmas apraksts: kā atdalīt no aploksnes?
Tēmas autors: modrisabikis
Esmu iepazinies un piekrītu interneta veikala privātuma politikas lietošanas noteikumiem: Markomans1
Atbilžu skaits: 20

Zumstein europa 1971

Valduha — Fri, 10 May 2013 04:38:24 GMT

Neesmu nopietns marku kolekcionārs (svētdienas variants), lai gan skolas laikos biju savācis paprāvu putnu kolekciju. Vecākajam brālim tolaik radi atsūtīja šo Cumšteina Eiropas marku katalogu.

Tas tad nu arī līds šim man ir kalpojis kā ceļvedis. Bet jautājums ir tāds. Redz, katalogā pastmarkām ir norādītas orientējošās cenas Šveices frankos uz 1971. gadu. Vai un kā tās var pielāgot mūsdienu tirgus cenām, un vai vispār var. Konkrēti: sludinājumos atradu 1941. gada LPSR pastmarku sēriju. Pieejams tikai lietotājiemMy WebPage
Cena noteikta 24 Ls. Pēc kataloga uz 1971. gadu cena nedzēstai sērijai minēta kā 50 Šveices franki.

Paskatoties valūtas kursu, es pat teiktu, ka cena ir zema. Varbūt kāds Markomāns var palīdzēt ar padomu? Konkrēto piemēru minēju vienkārši salīdzināšanai.

Zviedrijas pastmarkas

Valduha — Fri, 10 May 2013 04:27:41 GMT

Nezinu kā citās valstīs, bet Zviedrijā 90.jos gados parādījās (nezinu kā pareizāk nosaukt) pastmarkas atveramos vāciņos, kuros ir neliels apraksts.

Cik noprotu, tad šādā veidā viņu vērtība ir lielāka. Ja tā, tad jautājums, kā viņas glabāt, jo parastie marku albūmi tā īsti neder. Arī Latvijā savulaik kopā ar leišiem, igauņiem un tiem pašiem zviedriem iznāca līdzīgs bloks ar pastmarkām, veltītām putniem.

Saites

sancho76 — Sun, 21 Oct 2012 00:49:03 GMT

Pieejams tikai lietotājiemārējā saite

Helsinki-86 25. gadadiena

Markomans1 — Thu, 14 Jun 2012 14:27:40 GMT

Forums: Pastmarkas
Tēmas apraksts: Jauna aploksne un specialais zīõmogs
Tēmas autors: Markomans1
Esmu iepazinies un piekrītu interneta veikala privātuma politikas lietošanas noteikumiem: Meilis
Atbilžu skaits: 1

30 gadu pastmarku katalogs

modrisabikis — Sun, 20 Nov 2011 18:22:33 GMT

Latvijas valsts un Latvijas teritorijas apriņķu izdotās pastmarkas no 1862. - 1934.gadam

Filatēlistu bibliotēka

sancho76 — Sun, 06 Nov 2011 21:38:35 GMT

Nosaukums: Russia revenues
Autors: Barefoot J.
Valoda:EN
Lappuses: 112
Formāts: pdf
Izmērs: 21 МB

Novilkt: Pieejams tikai lietotājiemšeit

Tematiskās saites

Markomans1 — Thu, 28 Apr 2011 21:32:25 GMT

Žirafes uz pastmarkām

Pieejams tikai lietotājiemhttp://www.giraffestamps.co.uk

Šajā lapā attēlotas un aprakstītas visas pasaules pastmarkas uz kurām ir attēlotas žirafes.
Lapa angļu mēlē.

Pievienots (29.Aprīlis.2011, 00:32)
---------------------------------------------
Zirgi uz pastmarkām un citiem filatēlijas materiāliem

Pieejams tikai lietotājiemhttp://horse-stamps.narod.ru/

Šajā lapā ir apkopoti filatēlijas materiāli (pastmarkas, aploksnes, zīmogi u.c.) par zirgiem un ar tiem saistītiem tematiem. Katalogs sadalīts pa tēmām, tēmas pa valstīm. lapa krievu valodā.

Errinofīlija

Markomans1 — Mon, 28 Mar 2011 22:28:07 GMT

Marku, kas nav pastmarkas, iedalījums.
lapa krievu valodāPieejams tikai lietotājiem

skatīt šeit

Igaunijā izlaista pastmarka ar Hodorkovski un Ļebedevu

Markomans1 — Fri, 11 Feb 2011 18:50:11 GMT

Starptautiskā cilvēktiesību organizācija „Baltijas Memoriāls” izdevusi pastmarku uz kuras attēloti Krievijā notiesātie bijušie "Jukos" īpašnieki Mihails Hodorkovskis un Platons Ļebedevs.

http://www.delfi.lv/news....6755735

Lai arī pastmarka ir privāta, nesaprotu kāda šiem kungiem saistība ar Igauniju.

Īsi par pastmarkām

sancho76 — Fri, 28 Jan 2011 13:19:24 GMT

Pastmarka ir zīme, kas apliecina par pasta pakalpojumu (vēstules, bandroles piegādi adresātam) apmaksu, vērtspapīrs. Uz pastmarkām tiek norādīta tās nomināla vērtība un to izlaidušā pasta dienesta valsts (uz Lielbritānijas pastmarkām valsts lielāko tiesu netiek norādīta), kā arī dažādi ilustratīvi vai dekoratīvi elementi. Lai izsargātos no viltošanas, pastmarkām bieži ir ūdenszīmes.

Tradicionāli pastmarkas ir apdrukātas papīra lapiņas - taisnstūra, kvadrāta vai trīsstūra forma, - ar robotu malu un līmslāni uz neapdrukātās puses, lai tās varētu uzlīmēt uz pasta sūtījuma, taču var būt arī romba (piem., Monako 1955. gadā izlaistās pastmarkas, Malaizijas 1970.-71. gados izlaistās pastmarkas), apļa (piem., daudzas Burundi un Sjerraleones pastmarkas), un brīvās formas, piemēram, valsts robežu kontūra (piem., Sjerraleones 1964. g. pastmarka, Tongas, Gibraltāra pastmarkas utt.). Arī pastmarku materiāls var mainīties, kaut visizplatītākais vēl joprojām ir papīrs. Piemēram, pirmās Latvijas pastmarkas tika drukātas uz armijas topogrāfiskajām kartēm, bet 1920. gada drukāja pastmarkas ar piemaksu Sarkanā Krusta labā uz padzītās padomju valdības un bermontiešu naudaszīmēm. Ēģiptē gana bieži pastmarkas drukātas uz papirusa, bet Butanā, Mongolijā un Polijā pastmarkas ir drukātas arī uz uz zīda, Butanā un Katarā pastmarkas pat drukātas kā miniatūras vinila skaņu plates, bet Gabonā 1966. gadā izlaida zelta pastmarku (0,6 g) Alberta Šveicera piemiņai.

Vēsture

Jau ap 1653. gadu Žans Žaks Renuārs d'Vilaijē (fr. Jean-Jacques Renouard de Villayer), pēc karaļa Luija XIV rīkojuma organizējot Parīzes pasta dienestu, ieviesa lentveida pasta sūtījumu biļetes (fr. Billet de port payé) 1 sū nominālvērtībā, ar kurām aptina pasta sūtījumus vai tiem pievienoja, lai pasta ierēdnis redzētu, ka sūtījums apmaksāts. Šīs biļetes bija apzīmogotas ar īpašu zīmogu un vārdiem: port payé, le… jour de l’an 1653 (apmaksāts 1653. gada ... dienā). Līdzīgi arī Anglijā ap 1660. gadu ģenerālpastmeistars Henrijs Bišofs (angl. Henry Bishop) ieviesa daļēju pasta sūtījumu zīmogošanu, apliecinot sūtīšanas izdevumu apmaksu. Arī citās valstīs sākās pasta valsts pasta dienestu veidošanās un pasta sūtījumu sistēmas sakārtošanas mēģinājumi.

Mūsdienu pastmarka parādās pirmo reizi Lielbritānijā XIX gs. vidū - bija ļoti daudz sūdzību par nesakārtoto pasta sūtījumu apmaksu, to bija grūti noteikt, jo katrā grāfistē bija savs pasta dienests ar saviem noteikumiem un cenrāžiem. Tā kā bija iespējams sūtīt ziņas ar pēcapmaksu, tad bieži saņēmējs atsacījās maksāt. Sers Roulends Hills (Rowland Hill) 1837. gadā nāca klajā ar memorandu par pasta reformu: ierosināja pazemināt maksu par pasta pakalpojumiem, vienkāršot pasta operācijas, centralizēt sistēmu un ieviest uzlīmējamas pastmarkas 1 penija vērtībā, kas nodrošinātu pasta pakalpojumu iepriekšēju apmaksu (pirms tam šādu uzlīmējamu pastmarku ideju bija izvirzījis grāmatu izdevējs Dž. Čalmers - James Chalmers). Tika izveidota īpaša komisija pasta reformēšanai, un jaunos pasta noteikumus ieviesa 1840. gada janvārī, kad visus interesentus aicināja iesniegt priekšlikumus, kādai vajadzētu izskatīties pastmarkai. Komisija saņēma 2600 priekšlikumu, kā rezultātā 1840. gada 6. maijā Lielbritānijas pastā parādījās pirmā pastmarka (1,9x2,2 cm) 1 penija vērtībā, kuru uzlīmējot, varēja sūtīt pusunci (16 g) smagu vēstuli. Uz pastmarkas bija karalienes Viktorijas profils uz melna fona (tāpēc šo pastmarku sāka dēvēt par "Melno peniju"). Reizē tika ieviestas arī 2 peniju vērtas pastmarkas (ar gaiši zilu fonu), domātas unci smagu vēstuļu sūtīšanas apmaksai.

Drīz pastmarku priekšrocības pamanīja arī citur. 1843. gadā tās ieviesa Šveicē un Brazīlijā, 1849. gadā Beļģijā, Francijā un Bavārijā.

Perforēt pastmarku drukas loksnes, lai no tām vieglāk būtu atdalīt atsevišķas pastmarkas, sāka 1847. gadā.

Latvijas Republikā pirmā pastmarka tika nodrukāta 1918. gada 17. decembrī (apritē izlaista 19. decembrī). Tās zīmējumu gatavoja Ansis Cīrulis, un tas attēloja mākslinieka iedomāto Latvijas ģerboni. Konkursā par tiesībām drukāt pirmās Latvijas pastmarkas uzvarēja A. Šnākenburga tipogrāfija Mārstaļu ielā, Rīgā. Tipogrāfija pastmarku drukāšanai divkrāsu litogrāfiskajā drukā izmantoja 11 000 Vācijas impērijas armijas ģenerālštāba karšu lokšņu (uz katras satilpa 228 pastmarkas). Aptuveni puse no loksnēm tika perforētas, t.i. bija ar robiņiem, bet otra puse palika kā nodrukātas, un tās izmantotājiem nācās pašiem griezt ar šķērēm. Valdība pasūtīja 3 000 000 pastmarku 5 kapeiku nominālā. Inflācija bija tik strauja, ka kad pastmarkas nonāca pastā, vēstules pienācās līmēt jau divas 5 kapeiku markas.

Līdz ar pirmo pastmarku parādīšanos, parādījās arī to kolekcionāri - Filatēlisti

Izveido savu pastmarku pats!

sancho76 — Tue, 04 Jan 2011 21:18:18 GMT

Nemaz nezināju , ka ir pieejams šads pakalpojums Latvijas Pastā Pieejams tikai lietotājiemsīkāk

Filatēlijas terminu vārdnīca

Markomans1 — Fri, 10 Dec 2010 05:45:05 GMT

Apstrādājot kolekcijas materiālu nākas lietot literatūru dažādās valodās, lai nekļūdītos un vieglāk varētu izprast kādu no terminiem sev tuvākā valodā, piedāvāju šo krievu - angļu - franču - vācu -itāļu - portugāļu - spāņu filatēlijas terminu vārdnīcu:

Pieejams tikai lietotājiemFilatēlijas terminu vārdnīca

Šī diena vēsturē filatēlista skatījumā

Markomans1 — Tue, 21 Sep 2010 22:26:42 GMT

Pieejams tikai lietotājiemsaite

Lapā ir piemeklēti katrai gada dienai šajā dienā notikušie vēstures notikumi, fakti, dzimušās personas, kas bija atainoti uz filatēlijas materiāla( pastmarkām, aploksnēm, zīmogiem u.t.t.), un diezgan plašs notikumu, personu apraksts.
Piemēram:

Latvijas pastmarku un pasta vēsture

Markomans1 — Sat, 07 Aug 2010 23:00:23 GMT

lapa par Latvijas pasta un pastmarku vēsturi Wikipedijā

Pieejams tikai lietotājiem
lapa

lapa krievu valodā.

Pirmā Latvijas pastmarka

sancho76 — Fri, 23 Jul 2010 04:21:27 GMT

1918.gadā, uzreiz pēc Latvijas valsts pasludināšanas akta, 35.gadus vecais mākslinieks Ansis Cīrulis
dedzīgi metas zīmēt pirmo Latvijas pastmarku.
Sižets saprotams katram latvietim: iecienītā latvju saule ar trim vārpām un zigzagveida stariem.Cīrulis
tādu bija iedomājies Latvijas ģērboni.Saules motīvs ar zigzagveida stariem viņa iztēlē bija uzausis jau Pirmā pasaules kara laikā, kad
Cīrulis līdzās akvareļiem un zīmējumiem par bēgļu un strēlnieku gaitām gatavoja zīmējumus tautastērpiem un darināja metus strēlnieku krūšu zīmotnēm.
Pagaidu valdība pasūtina nodrukāt trīs miljonus marku piecu kapeiku nominālā. Tik toreiz maksā pastkartītes nosūtīšana pa Latviju, bet uz vēstules vajag līmēt divas pieckapeiku markas.Šādas - ar saulīti un zigzagveida stariem - izdod līdz pat 1921.gadam.Bet pašas pirmās pastmarkas tiek drukātas lielā steigā - 1918.gada 17.decembrī, kad Stučkas karaspēks jau tuvojas Rīgai.Starp citu, Latvijas pirmo pastmarku nodrukā uz nepabeigtu un novecojušu vācu armijas ģenerālštāba karšu papīra, kas bija ļoti kvalitatīvs. Jo cita laba papīra jaunajai valstij taču nav! Toties kartes ar Krievijas impērijas rietumu daļu mētājas visur: pat siļku pārdevēji tajās tin savu preci... Turklāt kartes apzīmētas tikai no vienas lapas puses, bet otra - gluži balta!