Latvijas vēstures pētnieku klubs

Saites

modrisabikis — Wed, 30 Mar 2016 17:45:18 GMT

Pieejams tikai lietotājiem http://awards.netdialogue.com/

krusts

nēģis — Mon, 02 Jun 2014 16:58:50 GMT

pagājušo vasar gadijās šāds krustiņš,izskatās bijis apzeltīts

за Варшаву 25 и 26 августа 1831 года

Billy — Mon, 24 Mar 2014 21:46:44 GMT

Forums: Apbalvojumi
Tēmas apraksts: Varbūt kādu interesē...
Tēmas autors: Billy
Esmu iepazinies un piekrītu interneta veikala privātuma politikas lietošanas noteikumiem: rudis
Atbilžu skaits: 3

Mantojums

Alvilz — Mon, 02 Sep 2013 12:54:23 GMT

Domāju,ka esmu pazaudējis uz visiem laikiem,taču atradās Tēva lādīte.

Es ar šitiem spēlējos kad biju puika.

beidzot

Mednieks — Tue, 13 Aug 2013 10:35:26 GMT

Pievienots (14.Jūlijs.2013, 22:20)
---------------------------------------------
izskrēju uz pāris stundiņām pierīgā parakties pa ww2. kā parasti patronas un citi lūžņi, kad beidzot "izlēca" šie

Jura krusts.

zed — Mon, 29 Apr 2013 15:12:35 GMT

Ceturtā pakāpe, Nr. 60? ???.

Iesācēja veiksme?

rukets — Thu, 18 Apr 2013 21:02:57 GMT

Pieejams tikai lietotājiem Sveiki, izrakās lūk šāds smukulis.

Pieejams tikai lietotājiem

Pieejams tikai lietotājiem

Pieejams tikai lietotājiem http://vesture.eu/index.php/Kurzemes_artil%C4%93rijas_pulks

Kaklarota

hopers24 — Tue, 05 Mar 2013 20:00:16 GMT

Izdevas atrast kaklarotu bez kedites, aizmugre pat ir prove 875, visticamak ka abzeltits sudrabs. Reali cik veca varetu but ta lieta? Noteikt, jau ka nekada veca nav? Diez kada vertiba tadai ir?
bljavien bilde nepievienojas
Pieejams tikai lietotājiem http://postimage.org/image/3vefbgplf/

Vietējais Oskars

Alvilz — Tue, 26 Feb 2013 12:44:57 GMT

Varbūt nav īstā tēma,bet gribējās parādīt.Sīkums ,bet patīkami.

Medaļas no zemes.

zigis — Wed, 20 Feb 2013 15:01:25 GMT

I šitādas pa zemi mētājas.

Gvardia

rusij77 — Sun, 21 Oct 2012 19:34:42 GMT

Netālu no vecas bijušas mājvietas izrakās gvardijas nozīme, vietai pāri 1944 g. ziemā gājis karš, tādēļ protams nav par ko brīnīties ka nozaudēta. Jocīga sajūta, jo man pašam tāda paša savā laikā dienot krievu armijā ir tikusi piešķirta.
Zemē nogulēti 68gadi, bet emalja uz karoga vēl saglabājusies.

cerēju ka rublis, sanāca medaļa.

rusij77 — Sun, 26 Aug 2012 08:55:55 GMT

Kara tēma man nav sirdi sildošākā, bet meklējot senlietas, gadās, ka pāri tai vietai gājis karš. Katrs jūk prātā citādā veidā, es kā monētu cienītājs, katrā apaļā ripulī, ko paceļu no zemes redzu monētu, tā arī šajā gadījumā. Rokā trāpījās tā puse kur uzraksts, es pirmo ieraugu sirpi un āmuru, tad lasu: za nashu sovetskuju... (domās jau redzu bolsheviku Krievijas kādu no neredzētiem jubilejas rubļiem)... rodinu(bļin, kaut kā neloģiski priekš rubļa), kad apsviedu ripuli uz otru pusi, kur bildīte, sapratu, ka esmu ticis pie sava pirmā krievu kara laika apbalvojuma Žēl, ka rokot esmu medaļu "iekaplējis"
Atradu netā jēdzīgu saitu par krievu apbalvojumiem:
http://mondvor.narod.ru/MObStal.html

Kas šis par apbalvojumu?

Scorpinox — Mon, 14 May 2012 07:44:56 GMT

Gribētos zināt kuras kategorijas jeb ranga apbalvojums šis skaitās? (runa iet par to saulīti)

Mans pirmais apbalvojums

henrijs — Sat, 12 May 2012 06:58:14 GMT

beidzot izraku savu pirmo medaļu tik žēl ka viņa tik sliktā stāvoklī
. Signāls gan bij tik švakis ka no sākuma nemaz negribēju rakt..
links uz aprakstu Pieejams tikai lietotājiem medaļa

kā jums patīk šī gvardija?

logitech — Sun, 02 Oct 2011 16:17:27 GMT

Forums: Apbalvojumi
Tēmas apraksts: !
Tēmas autors: logitech
Esmu iepazinies un piekrītu interneta veikala privātuma politikas lietošanas noteikumiem: rusij77
Atbilžu skaits: 6

Literatūra

sancho76 — Tue, 27 Sep 2011 06:33:30 GMT

Autors: K.Ducmane
Grāmatas nosaukums: Apbalvojumi Latvijas republikā 1918-1940
Grāmatas formāts:Pdf
Arhīva kopējais izmērs:9Mb
Grāmata aizsargāta ar paroli, nianses (PV)

Novilkt grāmatu:
vesels arhīvs: Pieejams tikai lietotājiemšeit

piemiņas medaļa?

Rob — Sat, 06 Aug 2011 14:09:47 GMT

Kādam ir kāda informācija par šo iespējamo Poļu 1893.g. piemiņas medaļu?
I-netā neko neesmu uzgājis.

ps. atvainojos ja esmu nepareizā sadaļā trāpijis.

Varbūt pazīstat šo nozīmi?

Surikāts — Wed, 29 Jun 2011 18:20:49 GMT

Atrasta krievu ierakumā!

Medaljons

tarzanboys — Fri, 06 May 2011 14:05:46 GMT

Gribu lūgt vienas dāmītes vārdā informācijutā kā pats nezinu, gribu apvaicāties zinošākiem cilvēkiem, par šo sudraba medaljonu, kuru piešķīra par palīdzību Brīvības pieminekļa būvēšanā, cik tas varētu būtu vērtīgs, un cik varētu maksāt??? Varbūt kādam ir vēl kāda informācija par šo medaljonu??? Iepriekš saku paldies!!!

Medaļa.

bykova — Sun, 27 Feb 2011 14:10:29 GMT

Aizgāju laukos uz vienu uzkalniņu parakāties un izlīda šitāds te brīnums ārā. Cik sencis mācēja sacīt, ka tai uzkalniņā sen, sen atpakaļ dzīvojušī meža brāļi.

Slinkums rakāties pa netu. Mož kāds pateiks, kas tas ir?

Nozīmīte LVB

zigis — Sun, 27 Feb 2011 11:38:09 GMT

It kā esot Latvijas Valsts Bibliotēka?

krūšu zīme..

007 — Wed, 14 Apr 2010 14:59:09 GMT

Paziistams cilveeks luudza noskaidrot reaalo cenu..patreiz sola 170 LVL

Latviešu leģions

sancho76 — Tue, 16 Feb 2010 21:17:19 GMT

Latvijas leģionāru uniformu zīmotnes.

Leģiona vienības atšķīrās no Latvijas armijas vienībām tikai ar ietērpu. Lai šo atšķirību mazinātu, un apzīmētu latviešu vienības, ar latviešu pašpārvaldes un ģenerālinspektora rīkojumu, visi latviešu leģionāri nēsāja uz rokas vairodziņu ar Latvijas krāsām un uzrakstu "Latvija". Tā kā Latvijas krāsas un Latvijas nosaukums bija līdz tam aizliegti, tad šī rīcība bija viens no pirmajiem latviešu karavīru demonstrējumiem, kas pacēla arī pārējo latviešu pašapziņu.

Kā zināms, vācu SS vienību karavīri nēsāja uz apkakles SS burtus. Ar SS-Hauptamta rīkojumu bija aizliegts latviešu leģionāriem nēsāt šos SS apzīmējumus. Piemēram SS ģenerālleitnants Jitners sava slepenā vēstulē saistībā ar latviešu 15.divīzijas formēšanu specifiski pavelēja, ka "pašlaik apkakles labā puse paliek bez apzīmējuma. Uz kreisās apkakles puses atrodas pakapes apzīmējums." Šo pavēli divīzijas vadība lika atgādināt visās latviešu vienībās. Tā kā latviešu karavīriem izdeva galvenā kārtām jau lietotas drēbes no vācu SS noliktavām, tad šie burti jau bieži atradās uz apkakles uzšūti un latviešu komandieri, pulku un zemakos līmeņos, nepiegrieza tam lielu vērību, it sevišķi kaujas apstākļos. Pie drēbju izniegšanas, kur SS burti jau bija uzšūti, tos vajadzēja noārdīt un nodot izniedzējam.Vācu saimniecības virsniekiem un komandējošam sastāvam vajadzēja raudzīties uz to, lai tas tā notiktu un neviens latviešu leģionārs nestaigātu ar SS zīmēm. bet par cik vācu komandieri pasi to neievēroja, it sevišķi kara apstākļos, šīs SS zīmotnes tika lietotas līdz pat 1944. gada rudenim un pat vēlāk.
Tomēr lai nelīdzinātos ietērpā vēl ienīstākai grupai, "SD" vīriem, latvieši nēsāja uz apkakles 1. latviešu divīzijā Latvijas armijas nozīmi: uzlecošās saules zīmi ( kas tika ieviesta 15. divīzijas karavīriem 1944.g. rudeni), bet 2. latviešu divīzijā - Latvijas kara ordeņa krusta zīmi.

Latviešu strēlnieku krūšu nozīmes

modrisabikis — Tue, 02 Feb 2010 14:46:44 GMT

Latviešu strēlnieku krūšu nozīmes

1915.gada 19.jūlijā tika apstiprināts dokuments "Pagaidu noteikumi par latviešu strēlnieku bataljoniem”. Šā dokumenta 10 punktā ir minēts, ka priekš strēlnieku bataljoniem tiek piešķirti karogi un pie armijai apstiprināta apģērba nēsā sevišķu krūšu nozīmi. Karogu un krūšu nozīmes zīmējumus apstiprina virspavēlnieks. Projektu par krūšu nozīmēm izstrādāja komisija, kurā ietilpa latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas priekšsēdētāja vietnieks, zvērināts advokāts Gustavs Ķempelis, mākslinieks Gustavs Cīrulis, leitnants Aleksandrs Peka, kurš vēlāk kļuva par 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljona virsnieku. A.Cīrulis izstrādāja krūšu nozīmju skices virsniekiem un ierindniekiem, kuras kopā ar pirmajām trim latviešu strēlnieku bataljonu karogu skicēm aizsūtīja uz frontes štābu apstiprināšanai. Mēnesi vēlāk skices tika apstiprinātas. Uz virsnieku nozīmes bija attēlots vainags, kura labā puse savīta no ozolzariem, kreisā puse no skujkoku zariem. Uz vainaga centrā atrodas saules emblēma ar lauztiem stariem, virs tās – divgalvu ērglis un zobens ( tēvija un spēks) kuri sastiprināti ar apaļu vairogu. Uz vairoga abreviatūra no krievu un latīņu burtiem "ЛСБ/LSB" (Latviešu strēlnieku bataljons). Nozīme ir baltā krāsā, tikai ērglis, saule un zobens apzeltīti.Ierindnieka nozīme bija tāda pati, tikai visa baltā krāsā

Taču reālajā dzīvē strēlnieku krūšu nozīmes ne vienmēr atbilda apstiprinātajam paraugam. Vēlāk, kad politiskā situācija starp Vāciju, Krieviju un Latviju mainījās, nozīmes tika nedaudz izmainītas vai papildinātas ar jauniem elementiem. Sākumā strēlnieku bataljonos atšķirības starp virsnieku un ierindnieku krūšu nozīmēm bija nelielas, bet vēlāk kad izveidojās pulki, atšķirības kļuva acīmredzamas. Ierindnieku krūšu nozīmes latviešu strēlnieku bataljonos parasti bija izštancētas no misiņa, kuras izmēri ir 45x37 mm, izgatavotas iespējams Latvijas teritorijā. To apliecina uz izgatavotajām nozīmēm esošās etnogrāfiskās zīmes un papildinājumi

Latvijas pirmās republikas apbalvojumu zīmes

sancho76 — Sun, 20 Dec 2009 14:49:36 GMT

Neatkarības rota

Viena no pirmajām Latvijas armijas vienībām – Instruktoru rezerve 1919. gada 5. janvarī tika pārsaukta par Virsnieku rezerves rotu un iekļauta 1. Latviešu atsevišķajā bataljonā. 1919. gada 29. janvarī pārdēvēta par Latvijas Neatkarības rotu. 1919. gada 21. martā rotu pārformēja par Latvijas Neatkarības bataljonu.

Latvijas Neatkarības rotas krūšu nozīmes pamatā zili emaljēta ugunskrusta zīme uz četrstūraina zelta staru fona, uz ugunskrusta zīmes augšējā stara iniciāļi "L.N.R." monogrammas veidā, uz vidējiem stariem uzraksts "SKRUNDA", uz apakšējiem – skaitlis "1919. 29. I.". Zīmes vidū ozollapu vainags no oksidēta sudraba, kura apakšā krāsota ozola vāle un egles runga, vainaga vidū uz zila fona svētuguns ar piecam liesmām uz altāra no trim akmeņiem, uz katra altāra akmens pa vienai zelta zvaigznītei. Nozīmi bija atļauts nesāt visiem karavīriem, kuri bijuši rotas sastāvā.

Nozīme apstiprināta 1921. gada 9. maijā.
Pieejams tikai lietotājiem
avots

Valsts apbalvojumi

sancho76 — Tue, 22 Sep 2009 12:26:09 GMT

Latvijas Republikā valsts apbalvojumi to nozīmīguma secībā ir šādi:

1) Triju zvaigžņu ordenis;

2) Viestura ordenis;

3) Atzinības krusts;

4) Triju zvaigžņu ordeņa goda zīme;

5) Viestura ordeņa goda zīme;

6) Atzinības krusta goda zīme;

7) 1991.gada barikāžu dalībnieku “Piemiņas zīme”.