Latvijas vēstures pētnieku klubs

Rzech Pospolita

Valduha — Wed, 14 Jul 2021 06:41:01 GMT

Interesants Marka Soloņina stāsts

"Lielais Oktobris"

Valduha — Wed, 16 Oct 2019 08:32:57 GMT

Forums: WW1
Tēmas apraksts: 1917. gada boļševiku apvērsums un tā sekas.
Tēmas autors: Valduha
Esmu iepazinies un piekrītu interneta veikala privātuma politikas lietošanas noteikumiem: Valduha
Atbilžu skaits: 10

1918.gads 11.novembris

Meilis — Mon, 30 Sep 2019 08:37:46 GMT

Interesants vēsturiskais skatījums
''Valdis Klišāns
1 h
11. novembris (1918) – Pirmā pasaules kara beigu diena un Polijas Neatkarības diena; 11. novembris (1919) – Lāčplēša diena Latvijā. Izrādās, 11. novembri grib padarīt par valsts svētkiem arī Krievijā - par godu t.s. „stāvēšanai uz/pie Ugras upes” 1480. gadā (sic!). Hronikas vēsta, ka iepriekšminētajā gadā kristīgās Maskavas lielkņazs Ivans III, musulmaniskās Krimas hana Mengli Gireja samusināts, nonāca konfliktā ar musulmaniskās Lielās ordas hanu Ahmetu par tolaik tradicionālo Maskavas nodevu ordai. Abi valdnieki gāja viens pret otru ar saviem karapulkiem, satikās pie Ugras upes kādu laiku stāvēja katrs savā krastā, lielāku kauju tā arī neuzsākuši. Vienā krastā bija sapulcējušies nākamie „lielkrievi” - slāvi un somugri, pretējā krastā - t. s. „tatāri” – kipčaki, Volgas bulgāri, nogajieši, iespējams arī baškīri un kazahi. Kopš šī notikuma Maskava uz visiem laikiem lauza lielhana nodevas maksāšanas tradīciju, turklāt tieši Maskava sāka ieviest līdzīgas nodevas saviem kaimiņiem (viens no Livonijas kara ieganstiem). Vēlāk, lai rastu attaisnojumu ekspansijai un iekarojumu "taisnīgumam", krievu ortodoksālā baznīca un "Kremlis" radīs Vecās Derības noskaņās veidotu mītu par krievu (a la ebreju) tautas atrašanos neticīgo „jūgā”. 19. gadsimtā kāds ģimnāzijas vēstures skolotājs izdomās jēdzienu „mongoļi-tatāri”, ko attiecinās uz visām tautām, kas ietilpa 13.-16. gs. ordas (-u) sistēmā, bet slavenais vēsturnieks Nikolajs Karamzins sacerēs aizkustinošu stāstu par „tatāru-mongoļu jūgu Krievzemē” un „šīs verdzības beigām 1480. gadā”. Šo koncepciju pārņems staļiniskā PSRS ideoloģija kā vienu no savas vēstures fundamentiem.
Jau 20. gadsimta beigās vairums akadēmisko vēsturnieku pilnībā sāka atteikties no „mongoļu-tatāru jūga” teorijas, tomēr 2019. gada „11. novembra diskusija” Krievijā liecina, ka vēsturnieki nespēj mainīt masu apziņu un tajā valdošos arhetipus. Pats interesantākais, ka šī diskusija šobrīd izraisa bijušās ordas, tagad Krievijas Federācijas, tautu nacionālisma vilni, sevišķi daudzmiljonu Tatarstānā. „Ja Dievs grib sodīt cilvēku, viņš atņem tam prātu”, tieši šī senā doma ienāca man prātā, kad pirmo reizi uzzināju par Krievijas politiķu nodomu reanimēt „mongoļu-tatāru jūga” konceptu. Katrs spēks rada pretspēku - vēl viens neliels solītis uz impērijas sabrukumu nākotnē.''

Ķekavas pusē

Meilis — Fri, 22 Mar 2019 07:36:57 GMT

Šodien ar cienījamo Olafu izlēmām parušināties Ķekavas pusē pa dziļajiem mežiem. Pirmie 5 soļi mežā un slapjā dumbrājā smuka cara laiku poga Nr.7. Sasniedzām pirmos kara laiku rakumus un sapratām ka esam riktīgā zirgūzī nonākuši - kopā vismaz 30 zirgu pakavus un n-tos puspakavus sarakām. Turpat arī dzeloņdrāšu šķēres izraku un kādu sauju arisakas patronu. Padevāmies vēl gabaliņu dziļāk un nu jau senākas vēstures elpu sajutām. Olafam metāla svilpe, man pāris muskešu lodes, viena pagaidām vēl nenosakāma monēta un poga. Būtu gan jau arī sudrabu, zeltu pierakuši, bet sāka līt lietus un vilkāmies malā...
Te biedra Olafa veikums
Gan jau rīt kādu savu bildi ievietošu.

Kas tas ir?

Valduha — Sun, 09 Dec 2018 21:50:21 GMT

Interesants WWI laiku lādiņš gadījies.

Kalibrs - 76 mm, garums - 22 cm.
WWI laiku munīcija man ir mīkla. Varbūt kāds kurzemnieks ir zinošāks? Piemēram Muitnieka k-gs? Galu galā pa WWI pozīcijām vazājas augām dienām...

''Nāves sala''

Meilis — Tue, 27 Mar 2018 08:42:49 GMT

Interesantas bildes uzgāju ''Zudusī Latvija''.
Pirmais tilts (ja neskaita kādus īslaicīgus pontona tiltus, kurus sapieri uzceļ karaspēka pāriešanai) pie Ikšķiles celts 1914. gadā no Līves muižas (Nāves salā) līdz labajam Daugavas krastam. Arī tas bija sapieru tilts, bet stiprs un pamatīgs, izturēja krievu armijas atkāpšanos 1915. gadā, bēgļu straumes, līdz 1915. gada rudenī to nodedzina. Dažas rotas bija aizkavējušās un nocietinājās, izveidojot Ikšķiles priekštilta nocietinājumus. Tos aizstāvot arī izveidojās Nāves salas placdarms.
1917.gadā vācu karaspēks pirmā pasaules karā bija izbūvējis no Nāves salas uz Baldoni šaursliežu dzelzceļu.
Šai bildei pieminēts ''Armijas celts tilts pār upi ar šaursliežu dzelzceļu, 1917''

Brusilova pārrāvums

profesors — Wed, 20 Dec 2017 18:15:56 GMT

Brusilova Pārrāvums bija lielākā krievijas impērijas lielākā veiktā veiksmīgā operācija 1. pasaules karā.Pēc ofensīvas Austroungārija vairs nespēja veikts lielas militāras operācijas, bet krievijas armijai izdevās pavirzītie 120 km uz priekšu.Operācijā piedalījās aptuveni 650 tūkstoši krievijas kareivju, un aptuveni 500 tūkstoši Austroungārijas kareivju.Operācijas laikā krievija ieņēma Bukovinu, Volīniju un daļēji Galīciju.Laika gaitā tika lietā liktas arī rezerves, Pat Osmaņu impērijai nācās palīdzēt Austroungārijai nosūtot uz turieni 2 divīzijas no Saloniku frontes. I viena interesanta grāmata par 1. pasaules karu, arī par šo ofensīvu - Karavīra piezīmju grāmatiņa, sarakstījis pats operācijas vadītājs - Aleksejs Brusilovs.

vajadzīga infa par ww1.

otomars — Sun, 17 Dec 2017 11:34:52 GMT

Forums: WW1
Tēmas autors: otomars
Esmu iepazinies un piekrītu interneta veikala privātuma politikas lietošanas noteikumiem: profesors
Atbilžu skaits: 6

Cara laika sprādze.

Valduha — Fri, 01 Dec 2017 23:33:36 GMT

Šodien, rušinoties pa pagalmu, gluži nejauši izrakās sprādze...

Stipri padilusi gan ir, bet tāpat prieks. Mūsu pusē WWI ir retums.

Fotogrāfija ar karavīru

sālītis — Thu, 02 Nov 2017 15:03:19 GMT

Cik noprotu, tā varētu būt cara armijas forma, tāpēc lieku WW1 tēmā. Vai pareizi būšu atradis un sapratis, ka karavīrs ir no Liflandes (kur tas ir?) Šeremetjeva (?) pulka. Bildi ir fotografējis Ed.Zariņ (krieviski).

Pievienoju uzpleča detalizētāku bildi

Ko vēl var izzināt no šī attēla?

Operation Albion

Valduha — Mon, 30 Oct 2017 14:44:34 GMT

Forums: WW1
Tēmas apraksts: Vācu desanta operacija Saaremaa salā 1917. g.
Tēmas autors: Valduha
Esmu iepazinies un piekrītu interneta veikala privātuma politikas lietošanas noteikumiem: Valduha
Atbilžu skaits: 4

Atradumi šķūnītī 2

Valduha — Sat, 21 Oct 2017 03:46:22 GMT

Turpinājums WWII sadaļā ievietotajai tēmai
Atradumi šķūnītī

Par cik šis artefakts saistās ar WWI, tad turpinājums pārcelts uz šejieni.

Atradums Nr. 3

Pats interesantākais atradums! Kalibrs 76mm

Rakstot par WWII laika šāviņiem, šādam nebiju uzdūries, tāpēc sliecos domāt, ka tas, visdrīzāk, ir no pirmā kara laikiem.

Vācu, Krievu, Latviešu militārā apģērba pogas

Kašātajs — Sun, 28 May 2017 08:42:48 GMT

Diženākie Latvijas rakari.
Vēršos pie jums ar lūgumu ielikt šeit jūsu atrastās pogu paveidus. Pāršķirojot savus krājumus esmu nācis pie slēdziena, ka ir iekrātas dažnedažādākās pogas. Tagad ir doma uzsākt pakolekcionēt šīs diezgan interesanti skaistās lietiņas. Ar bildēm pagaidām vel neēsmu sapratis kā ievietot, bet izmantojot jūsu sapratni, vadīšos pēc jūsu bildēm, lai varētu precizēt savus artifaktus.
Paldies.

Pievienots (11.Decembris.2016, 00:30)
---------------------------------------------
Tā nu gadijies, ka pogu tēmiņa arī padzisusi.
Sāksim no jauna.

Pievienots (11.Decembris.2016, 00:34)
---------------------------------------------
Šeit būs noderīga informācija par POĢELĒM.
Pieejams tikai lietotājiem http://www.pugoviza.ru/

Latviešu strēlnieku vēsturiskā nozīme.

Valduha — Mon, 09 Jan 2017 11:47:43 GMT

Lai arī līdz šim nebiju iedziļinājies visās WWI un Krievijas pilsoņu kara, kā arī Latvijas brīvības cīņu norišu niansēs, tad tagad, vairāk pastudējot, līdz šim nezināmus faktus, esmu nonācis pie secinājuma, ka, lai arī cik tas neliktos pretrunīgi, tad, pateicoties sarkanajiem latviešu strēlniekiem, mēs ieguvām neatkarību, un mēs to arī zaudējām.
Būtībā tā ir bijusi unikāla situācija, kad nenozīmīgas un mazskaitlīgas Eiropas tautas militārs formējums, ir noteicis turpmāko XX gs. kontinenta vēsturi.
Pateicoties latviešu strēlniekiem, tika noturēta boļševiku diktatūra Krievijā, kas, noveda pie situācijas, kad rietumu sabiedrotie, kā buferjoslu starp Eiropu un Padomju Krieviju, atzina Baltijas valstis, un Poliju. Mūsu vectēvi uz saviem durkļiem iznesa lieliniekus varas saulītē, nenojauzdami, ka šī vara vēlāk sabradās viņu ideālus, vispasaules revolūcijas vārdā.
Te es aicinu spriest, un diskutēt par šo, visas Eiropas kontekstā, nozīmīgo vēstures periodu.

Žetons

Garais — Fri, 16 Dec 2016 04:25:36 GMT

Vai var kāds lūdzu iztūlkot?

Lieldienu atradumi.

Kašātajs — Sun, 05 Apr 2015 19:24:21 GMT

Es ar Kurmiica kungu bijā aizbraukuši parušināties. Un nu sen gaidītais atradums.

Zobena mezgls vai aizkaru dekors?

Kurmis909 — Sun, 01 Mar 2015 09:06:34 GMT

Sveicināti!
Tā kā manā pusē sniega vēl gana un lāpsta zemē nedurama, apstaigāju savus mājas krājumus. Pēc skata spriežot šis priekšmets uz mata līdzīgs t.s. zobena mezglam, bet tā kā šajā forumā ir daudz zinošāki cilvēki, par ļaunu nenāks pajautāt. Vai tas ir zobena mezgls (sword knot) vai aizkaru dekors? Garums - 1m

Mazliet iesildijos sezonas atklāšanai.

Kašātajs — Mon, 23 Feb 2015 18:20:30 GMT

Šodien bija burvīgs laiks, lai nesēdētu mājās. Un nu fiksi uz mežu kamēr pļavas vel ciet.

Somu jēgeri

Muitnieks — Wed, 18 Jun 2014 12:37:52 GMT

Labdien! Latvijas valsts meži ne tikai izstrādā un kopj mežus, bet arī labiekārto Rīgas līča jūrmalu. Vairākās vietās kāpās ir uzbūvētas kāpnes, pa kurām ērti varam sasniegt liedagu. Vienā vietā, kurā uzstādīts piemineklis somu jēgeriem ir izbūvēts dolomīta šķembu celiņš no šosejas līdz kāpnēm. Blakus piemineklim ir uzstādīts informatīvs plakāts kurā varam iepazīties ar somu jēgeru dalību WWI cīņās vācu pusē

1. karš un kaimiņi :)

TiiFs — Mon, 07 Apr 2014 17:05:06 GMT

Piektdien pārrados mājas pēc darba un nolēmu aizskriet uz netālo mežu, padarboties ap 1. kara ierakumiem. Iemetu savam Muravejam "kuzavā" lāpstu, detektoru, mugursomu un ūdens pudeli. Tā kā sīki līņāja, neskatoties uz to, ka detektoram jau cepurīti biju uzlicis, drošības labad uzmetu vēl pa virsu jaku vadības blokam. Pilns pozitīvu emociju, ka beidzot nav karsti un esmu izrāvies uz mežu, kurbulēju Muraveju un laidos ceļā.
Lai iebrauktu mežā ir jāšķērso apmēram 100m patālāka kaimiņa lauka gals. Tajā kaimiņmājā dzīvo trīs cilvēki: Saimniece(apmēram 75gabi) un divi dēli(apmēram45-50gadi). pagājušajā Gadā biju iebraucis un ar vienu no dēliem sarunājām, ka es drīkstu šad tad ar mašīnu pa to lauka galu iebraukt mežā (kurš nepieder nu jau minētajai saimniecībai),
Tuvojos kaimiņ sētai redzu, ka pa pagalmu grozās pati namamāte un otrs dēls. Izdomāju, ka nebūs pieklājīgi, ja braukšu garām neaprunājies. Labu gribēdams piestājos palūgt atļauju braukt pa lauku. Un tad sākās...
Nepaspēju pateikt labvakar kā jau jautājumu kaudze no abiem pagalmā esošajiem. Kur brauc, kāpēc, ko vajag, utt... Un interesanti tas, ka jautājumi tādām straumēm līst, ka es nevaru pateikt i ne vārda, kur nu vēl aizstāvēties.
Tomēr tiku pie vārda un saku, ka iepriekš jau ir bijis sarunāts ar vienu no viņas dēliem (minot šī dēla vārdu), tante sāk kliegt, ka tas neesot nekāds lēmējs, ka viss ir jāsaskaņo ar viņu vai šo otro dēlu.
Un tad sākās interesantākais etaps, sāka izprašņāt ko man tajā mežā vajag. Vaļsirdīgi un bez meliem atzinos, ka braucu uz ierakumiem padarboties ar metāla detektoru. Tante brēc pretī, lai es nemuldot niekus, ka droši vien braucu izmest meža malā kādu sapuvušu maitu vai citu riebeklību. tagad tas liekas smieklīgi, bet tobrīd jutos kaut kā ļoti tizli. Viss rimās tad, kad dēlietis atnāca apstaigāja manu braucamo, konstatēja faktu, ka "kuzavā" tiešām ir detektors, skaļi pār pagalmu pateica namamātei šo faktu un deva man atļauju braukt.
Situāciju vēl saspringtāku visu šī atgadījuma laiku padarīja suns kurš nepārtraukti riedams, zobus rādot, stāvēja pie manis un neļāva man nokāpt no mana transporta, pat ne lāga pakustēties.
Iebraucu mežā un jutos kā sapērts bērns. Garīgais galīgi bija pielīdzināts līdz ar zemi. Nekādīgi nevarēju savākties. Pēc apmēram 40 minūšu darbošanās, nolēmu pamest to vietu.
Aizbraucu mājās, pašeptējos pa pagalmu, bet sajūtas nepameta. Izdzēru divus aliņus miegam un nolēmu, ka pa to ceļu vairs nebraukšu, runāšu ar citu kaimiņu piekļuvi šai vietai.
No rīta pamodos un izdomāju, ka uzjautāšu, tam lēmumus pieņemt varošajam dēlam, visus šos jautājumus pašam tad kad viņš kārtējo reizi pār manu zemi ar traktoru kaut kur stūrēs

Un te tajās neomulīgajās 40 minūtēs gūtais:

Tātad secinājumi: Racēji nav tie kaitīgākie cilvēki, kaitīgāki ir tie kas mētā kaimiņa mežmalās MAITAS

Vācu parāde Rīgā 1917.gada 6.septembrī

rudis — Wed, 13 Nov 2013 10:54:31 GMT

Vācu iekarotāju parāde Rīgā 1917.gada 6.septembrī. Vācieši zaudēja Pirmajā pasaules karā (saukts savulaik par Lielo karu), dēļ prasta visas valsts bankrota - karš ir ļoti dārgs pasākums. Bildēs redzam 1917.gada otro pusi, Vācija ir bankrota priekšā, bet karaspēka izskats ir ļoti labs.

Tuvcīņas vāle

rudis — Mon, 04 Nov 2013 09:40:55 GMT

Pirmā pasaules kara beigu posmā vācieši (un droši vien , ne tikai vācieši ) gudroja dažādus "ieročus" lai atvieglotu tuvcīņu ierakumos. Bildē redzam krievu karavīru ar trofejām no vācu tranšejām - ar kara vālēm, kur galos sadzītas naglas.

Trīs WWI dalībnieku bildes

rudis — Fri, 25 Oct 2013 17:31:47 GMT

1945. gada aprīlī, 2.britu armijā, kas atradās pozīcijās tā sauktajā Elbas frontē , notika anekdotisks atgadījums. Armijas štābā ieradās vācu kalpotājs un pavēstīja, ka tuvīnajā muižā atrodas ģenerālfeldmaršals, kas esot gatavs padoties gūstā. Angļi aplenca muižu un leitnants ar pistoli pieklauvēja pie durvīm. Durvis atvēra kalpone un pateica, ka ģenerālfeldmaršals pieņemšot salonā. Ieejot salonā, tur atradās miroņgalvu huzāru (Totoenkopfhusaren) uniformā tērpts simtgadīgs vīrs - ģenerālfeldmaršals grāfs Augusts fon Makenzens,kas WWI laikā vācu spēku priekšgalā iekaroja Rumāniju. Angļi paskatījās uz veco vīru un īsti netikuši saidrībā, vai ņemt večuku gūstā, vai ievietot muzejā aizgāja. Grāfs 1945.gada novembrī , 97 gadu vecumā, nomira.

1909.gada manevros Vācijā piedalījās īpašs viesis - britu admiralitātes lords sers Vinstons Čerčils. Nupat ar Portsmutas miera līgumu bija noslēdzies Krievu-Japāņu karš, kur Angļi atbalstija (ne tikai tehniski , bet arī militāri) Japāņus, bet Vācija - Krieviju. Te redzam Vilhelmu II draudzējoties ar angļu lordu, kas itin veiksmīgi piedalīsies karadarbībā ar Vāciju jau piecus gadus vēlāk (un pēc divdesmit gadiem - vēlreiz, jau kā premjerministrs). VilhelmsII vispār mīlēja ceļot un draudzēties ar ārvalstu monarhiem, piemēram 1905.gadā viņš ar jahtu apciemoja Pēterburgu un Rīgu. Pēterburgā (precīzāk - Somu jūras līcī) notika kopīgi manevri vācu un krievu flotes vienībām. Pēc pieciem gadiem Eiropa pārvērtās par elli.

visādi sīkumui

Mednieks — Fri, 23 Aug 2013 19:28:36 GMT

nez kāpēc nokniebti gali? lai caur krūmiem iet???

karavīru mākslas darbi

Mednieks — Thu, 01 Aug 2013 11:43:22 GMT

šad tad karu rokot atrodas interesanti priekšmeti, kurus karavīri paši darinājuši brīvajā laikā...

Alumīnija blašķe

Valduha — Sun, 28 Jul 2013 17:59:48 GMT

Re kāda blašķīte nejauši (bet varbūt tieši jauši) nonāca manos nagos.

Sākumā pabrīnījos, ka alumīnija, turklāt nevis ar skrūvējamu korķi, bet acīmredzot ar mehānisku (paša korķa diemžēl nebija) aizdaru. Bet tad ieskatījos, ka pie kakliņa ir tādi sīciņi burtiņi:
А-ое О-во И. Ф. Чиа??нъ
Сиверская (pirmais burts varēja būt arī "O")
Tātad ražota vēl pirms revolūcijas, domājams priekš ceļotājiem, nevis armijas.

Tranšeju vairogs

Muitnieks — Sun, 28 Jul 2013 16:16:41 GMT

Labvakar! Šodien pievakarē izdomāju, ka jāiet paskatīt varbūt sēnes jau izlīdušas pēc lietus? MD mugursomā un sēņu groziņš rokā, jau noejot kādu gabaliņu sapratu, ka sēnes šodien nesanāks, tāpēc ķēros pie MD. Manā pusē WW1 tranšeju ļoti daudz, nodomāju tikai bez steigas palasīšu čaulītes, krāsainā metāla šāviņu šķembas, vismaz būšu dzirdējis, kādu signālu un tad jau varēs doties mājās arī suns būs izskraidījies? Gandrīz pie purva pēdējā uzkalniņā, kurš izveidojies rokot tranšeju izraku, kādas piecas Arisakas čaulītes un saklausīju it kā sesto, bet skaņa nedaudz savādāka, atmetu velēnu, tepat jau jābūt, bet nekā signāls iet dziļumā. Roku, roku ar sapiereni vairs nevaru aizsniegt īsti, nācās paplašināt rakumu lai varētu iekāpt tajā. Signāls krāsainais, domāju, ka tikai atkal nebūtu šāviņš un tad jau lāpstiņa atsitas pret ko cietu. Ar pirkstiem taustu grābstot smilti, kas tad tas ir un nevaru saprast, jo atrodas vienā bedres sānā, mēģinu paplašināt uz to pusi, bet uzduros saliektai apaļai metāla cilpai un saprotu, ka tā savienota ar dzelzi, kas dziļāk. Jau visu izrokot sapratu, ka esmu atradis vācu WW1 tranšeju vairogu. Apskatot tuvāk konstatēju, ka vairogs saplīsis vairākās vietās lai gan ir saglabājusies krāsa uz tā, interesanti, kas varētu būt par iemeslu lai vairogs šādi saplīstu? Un ko tagad tīrīt un metināt plīsuma šuves? Metot smilti atpakaļ bedrē arī to noskanēju un atradu karavīru roku darbu cigarešu munštuku izgatavotu no Mosina un Arisakas čaulītēm, kā arī izmantota Arisakas čaulīte iestiprinot tajā zīmuli.

Poga.

Kurmis909 — Tue, 30 Apr 2013 07:43:19 GMT

Sveicināti! Zeme atdeva šādu pogu. Ģerboni kaut kur jau esmu redzējis, bet vairs neatceros, kam tāds bija. Varbūt kāds zin, kas šis par ģerboni?

Eļļas blašķīte

Valduha — Sat, 27 Apr 2013 20:34:03 GMT

Vai esmu pareizi sapratis, ka šī ir eļlas pudelīte? Un ja jā, tad kādam ierocim paredzēta?

Diemžēl fotoaparāts sācis niķoties, tāpēc bildes ir tādas kā ir.

Mauzera čaulītes

Onslovs — Mon, 18 Mar 2013 17:50:10 GMT

Pieejams tikai lietotājiemVakar uz mežu kājas aiznesa un uzskrēju, manuprāt interesantai vietai. Saulē zeme vietām ir labi atlaidusies, bet tālāk vēl ir sasalis, tad nu izrakās 1 vesela patrona(to atstāju mežā) un 32 čaulītes. Cik gugle teic, tad esot no ww1, izburtoju ka ražotas 1917. g. vadījos pēc šīs saites - http://forum.guns.ru/forum_light_message/36/148741.html čaulītes marķētas "16 11 S67 S" utml tik cipars vietām mainās.
Visu izrakt nepaguvu pa cik lāpstas nebija, rakos ar mazo dārza rokamo
Bruņošos ar lāpstu un būs jāaizlāčo uz to vietu vēlreiz.

Ak, paceļam uzskrēju bebra kunga garadarbam.

Mana tostera fočenes:

Info!

Kurmis909 — Thu, 14 Mar 2013 20:35:57 GMT

Uz šī priekšmeta, piespraudes(?) attēlots Vācijas impērijas ģerbonis, varētu būt no 1.PK, bet neesmu drošs. Kādam ir nojausma, kas tas ir?

Daži pērnās sezonas atradumi

Kurmis909 — Thu, 14 Mar 2013 14:42:03 GMT

Sveicināti. Šis tas no ww1, nekas īpašs, bet ielikšu. Bet poga ir senāka, Polijas laika.

poga

zvengelis57 — Wed, 20 Feb 2013 09:39:37 GMT

varbut kads ko zin no kadas formas, vai no ka ir si poga rakstits virsu ir 1870 zur erinnerung an zila un balta krasa bijusi krusts skiet melns

GECADO 360E

otomars — Sun, 04 Nov 2012 08:24:40 GMT

Forums: WW1
Tēmas apraksts: čaulīte
Tēmas autors: otomars
Esmu iepazinies un piekrītu interneta veikala privātuma politikas lietošanas noteikumiem: Tottenkopf
Atbilžu skaits: 18

žetons

macuks13 — Sun, 27 May 2012 16:39:28 GMT

Forums: WW1
Tēmas apraksts: ...
Tēmas autors: macuks13
Esmu iepazinies un piekrītu interneta veikala privātuma politikas lietošanas noteikumiem: Tottenkopf
Atbilžu skaits: 6

Bibliotēka

sancho76 — Thu, 12 May 2011 08:40:41 GMT

Nosaukums: Французская Наполеоновская Линейная пехота 1796-1815
Autori: Э. Бухарский
Lappuses: 57
Izmērs: 33 Мb
Formāts: JPG
Novilkt Pieejams tikai lietotājiemgrāmatu

Durklis

otomars — Wed, 20 Apr 2011 20:57:49 GMT

Šodien pamokurēju salmus pa otras mājas bēniņiem ar md.Izlīda šāds makten feins duramais ar visu maksti. maksts gan mazliet cietusi ,bet var teikt ka normālā stāvoklī. Liekas ka modelis S88/98. uz paša durkļa vēl vietām kautkāds porķis virsū-smaržo pēc smērvielas. uz gardas virsū burti R.A.R.51-R.54. .Vispār stāvoklis makten iepriecina.Bižas no fotto mobile.

Karavīra foto

sancho76 — Tue, 11 Jan 2011 15:48:04 GMT

Esmu atradis šādu foto, palīdziet identificēt pēc attēla kādos spēkos dienējis un t.t.

Māksla vai dokumentāla liecība.

foxterjer — Sat, 08 Jan 2011 23:46:47 GMT

Pievienots (03.Janvāris.2011, 01:15)
---------------------------------------------
Interesants ložberītis.

Lat. strelnieks - slepena spec vienibas dalibnieks.

Argus — Wed, 27 Oct 2010 16:23:57 GMT

:cool2:

preteja gadijuma nav nekada iemesla slept savu seju.

p.s. protams. tas ir nekas vairak ka joks !!

FOTOGRAFIJA

Argus — Thu, 23 Sep 2010 01:59:39 GMT

Ludzu palidziet atpazit kas attelots shaja foto.

lādiņš

spridzeklis27 — Wed, 15 Sep 2010 18:12:07 GMT

šodien pie mājas laukā tāds izrakās,Vanags varbūt tev tāda interesē???
ja iterēsē ta(s samovivazom)

Es karāi aiziedams !!!!

Gollums — Fri, 21 May 2010 21:41:12 GMT

Re,kādu laiciņu apakļām,iekūlos sev galīgi neraksturīgā nodarbē - paložņāju pa pirmā kara ierakumiem.Un re kas sanāca .Vēl tik plinša pietrūkst un tad var doties mežabrāļos

Latviešu strēlnieku foto

modrisabikis — Wed, 07 Apr 2010 18:39:09 GMT

Padalīsimies ar Latviešu strēlnieku un sarkano strēlnieku fotogrāfijām.

Krusts..

007 — Sun, 04 Apr 2010 08:29:44 GMT

Sodien biskus parusinaaju..

Saites

sancho76 — Sat, 03 Apr 2010 20:14:21 GMT

Divu pasaules karu kaskas

Pieejams tikai lietotājiemšeit

Sprādze

Loner — Fri, 10 Apr 2009 12:03:43 GMT

Forums: WW1
Tēmas autors: Loner
Esmu iepazinies un piekrītu interneta veikala privātuma politikas lietošanas noteikumiem: sancho76
Atbilžu skaits: 3