Latvijas vēstures pētnieku klubs

4. maijs

Valduha — Sat, 04 May 2024 03:54:54 GMT

Šogad svētku epicentrā Madona.
Pieejams tikai lietotājiem4. maija - Brīvības svētku - bruņoto spēku diena Madonā

Visi laipni gaidīti!

Šī diena vēsturē.

nēģis — Thu, 29 Feb 2024 10:47:17 GMT

https://www.la.lv/1990-gada-20-maija

Pievienots (21.Maijā.2020, 06:58)
---------------------------------------------
https://www.la.lv/si-diena-vesture-141

Pievienots (22.Maijā.2020, 07:42)
---------------------------------------------
https://www.la.lv/1930-gada-22-maija

Pievienots (25.Maijā.2020, 07:09)
---------------------------------------------
https://www.la.lv/1990-gada-25-maija

Pievienots (25.Maijā.2020, 07:21)
---------------------------------------------
https://www.la.lv/1660-gada-24-maija-hercoga-jekaba-atgriesanas

25.marts.

007 — Mon, 27 Mar 2023 19:30:37 GMT

..iededzam svecīti..pieminam..

Kokneses pilsdrupas..

007 — Tue, 31 Jan 2023 18:52:08 GMT

..nu šitā...

..par Inčukalna krogu..

007 — Fri, 16 Dec 2022 08:34:09 GMT

Atmiņas par Inčukalna krogu no 1891. gada. No grāmatas Otto Krolla "Skrējiens cauri dzīvei" (autora izdots 1967. g. Čikāgā).
Kopēju no facebook..

18 novembris.

007 — Fri, 18 Nov 2022 21:32:15 GMT

Sveiciens visiem Valsts svētkos...
..........................

Vilis Plūdonis

Tev mūžam dzīvot, Latvija!

Tev mūžam dzīvot, Latvija,
Kā saulei, kas mirdz debess klajā!
Tu jauna zvaigzne zvaigznājā,
Kas uzlekusi nule tajā!

Tev mūžam dzīvot, Latvija,
Kā jūrai, kas Tev šalc pie kājām!
Pats Dievs sen senis svētīja
Še Tavas āres mums par mājām!

Tev mūžam dzīvot, Latvija,
Kā jūrai lepni, saulei cēli.
Tu mūsu māte dārgaja,
Mēs Tavas meitas, Tavi dēli.

Tev mūžam dzīvot, Latvija,
Tu tēvzeme mums Dieva dota!
Lai Latvju tauta vienota,
Aug spēkā, slavā, daiļumā!

Palīdzība Ukrainai.

Valduha — Sun, 11 Sep 2022 19:25:19 GMT

Par cik neesmu vienīgais, kurš mūsu forumā ir iesaistīts, atbalsta sniegšanā Ukrainai, tad izveidoju atsevišķu tēmu.
Rakstiet, un dalieties pieredzē.
Mūsu aizvadītās nedēļas brauciens bija ekstrēms! Bet to aprakstīšu pēčāk, kad saņemšu bildes.
Pa tam lāgam pastāstīšu par Eiropas bagāto valstu iedzīvotāju attieksmi.
Kad sākās karš, Madonas puses aktīvisti izvietoja visās i-neta vietnēs informāciju par naudas vākšanu Ukrainai. Pirmajās 24 stundās tika saziedoti 6 000 euro.
Organizētāja radinieks dzīvo Luksemburgā. Strādā juristu firmā, kurā ir ap 500 darbinieku. Arī viņš savā firmā izveidoja fondu Ukrainas atbalstam. Saziedoja 2 000 euro... ...tādi nu ir tie, komfortā dzīvojošie, eiropieši.

Lāčplēša diena.

007 — Thu, 11 Nov 2021 13:38:14 GMT

..visiem sveiciens svētkos...

Latvijas dižkoki

Meilis — Thu, 20 May 2021 06:20:54 GMT

Par cik pašam darbs un dzīvesveids ļoti saistīts ar mežiem, kokiem un kokmateriāliem, tad nolēmu šai tēmai pievērsties vairāk no vēsturiskā un latviski patriotiskā skatījuma. Galu galā šie dižie, senie un varenie koki nes savā augumā daudzu simtgadu vēsturi. Daudzu cilvēku paaudžu vēsturi un pielūgsmes auru.
Un nolēmu ka katru turpmāko mēnesi analizēt konkrētu Latvijas koku sugu. Visu, sākot no dižākajiem jau bijušajiem un pašlaik esošajiem, to lielumu, vecumu, leģendas utt.
Tātad novembra koku izvēlējos nejauši - priede (pinus sylvestris).
Ļoti ceru ka pārējiem biedriem arī būs ko šeit piebilst un pievienot bildes ar aprakstiem.
Tātad Latvijā resnākā zināmā priede Valkas rajona Jērcēnu pagastā, bij. Kannenieku māju robežās, apkārtmērs - 7 m (to gan daži vēlākos gados pēc kara apstrīdējuši, ka bildē izskatās tikai 5-6m). Pēc kāda līguma starp Jērcēnu muižas īpašnieku un māju saimnieku, pēdējam nav atļauts priedi nekad nocirst. Saimnieks savukārt saņem no muižas īpašnieka 1 zelta rubli gadā - samaksu par zemi, kuru priede aizņem. Priede kara gados sazāģēta malkā.

Pievienots (01.Novembris.2016, 22:29)
---------------------------------------------
Šīs Kannenieku priedes vecums diemžēl palika nezināms.
Patreiz vecākā apzinātā priede Latvijā ko 2003.gadā apzināja ornitologs Māris Strazds ir 470 gadus veca un atrodas Seržu tīrelī Aizkraukles novada Valles pagastā - šī koka apkārtmērs ir 117 centimetri un augstums - 16 metri. Jāpiebilst ka tās necilais apkārtmērs izskaidrojams ar to ka tā ir purva priede, ja kāds var atrast foto būtu labi.

Dvēseļu putenis

nēģis — Fri, 13 Nov 2020 08:07:41 GMT

Nu tad esmu noskatijies beidzot šo veidojumu,kuru šķiet daudzi slavēja!? Būšu kritisks.
"Dvēseļu putenis"romānu esmu 2 reizes izlasijis un 3.līdz pusei.Jautājums vai šī filma bij veidota pēc romāna motīviem?,tā arī nesapratu.Ja tā ,tad šī filma bij vel briesmīgāka par ,,Rīgas sargiem,,.
Visa filma caurmērā atgādināja holivudas filmu ,,Neiznīcināmie,, kur Stalone ar savu komandu šaudās,bez dziļas domas.
Vispār varētu turpināt vel daudz un dikti,arī par epizodēm,bet rīt ,nu jau šodien jāceļas agri uz darbu,tapec nekritizēšu vel smalkāk.
Kādas ir Jūsu domas par šo "skatītāko latviešu filmu"?

Baiba Indriksone

nēģis — Tue, 21 Jul 2020 07:02:42 GMT

Forums: Patrioti
Tēmas autors: nēģis
Esmu iepazinies un piekrītu interneta veikala privātuma politikas lietošanas noteikumiem: nēģis
Atbilžu skaits: 0

Vija Artmane

nēģis — Sun, 28 Jun 2020 09:18:52 GMT

Forums: Patrioti
Tēmas apraksts: Savā laikā tapusi intervija
Tēmas autors: nēģis
Esmu iepazinies un piekrītu interneta veikala privātuma politikas lietošanas noteikumiem: nēģis
Atbilžu skaits: 0

Pirmskara Latvija

Valduha — Wed, 13 May 2020 08:12:25 GMT

Rīga 1929. gads:

Rīga 1937. gads:

22.jūnijs

Meilis — Sat, 22 Jun 2019 20:12:16 GMT

Latvijas Valsts prezidents

Valduha — Fri, 14 Jun 2019 10:22:57 GMT

Par cik katrs Latvijas Valsts prezidents agri vai vēlu kļūst par vēsturisku personu, nolēmu izveidot tēmu, kurā varam diskutēt par esošo, jaunievēlēto un bijušajām Valsts pirmajām personām.
Šodien ar pārliecinošu vairākumu par Latvijas Valsts prezidentu ievēlēts Egils Levits - visnotaļ cienījama persona.

Kādas domas, komentāri, jautājumi?

Muzeju nakts

Meilis — Mon, 20 May 2019 16:34:33 GMT

Forums: Patrioti
Tēmas autors: Meilis
Esmu iepazinies un piekrītu interneta veikala privātuma politikas lietošanas noteikumiem: nēģis
Atbilžu skaits: 18

Lubānas Vanagi

Valduha — Thu, 11 Apr 2019 18:31:22 GMT

I-netā uzdūros afišai:

Un vecais lubānietis Meiļa k-gs mūs par šādu organizāciju netika informējis...

LATVIJAI 100

Valduha — Sun, 18 Nov 2018 18:51:52 GMT

Sveicieni visiem foruma dalībniekiem un viesiem mūsu valsts svētkos!

Uguns skulptūras Biksēre

Meilis — Sun, 26 Aug 2018 06:37:13 GMT

Daudzus iepriekšējos gadus šis pasākums Biksērē tika rīkots vasaras saulgriežu naktī t.i. 21. vai 22.jūnijā. Šogad ir būtiskas izmaiņas, bija plānots 4.augustā, bet ugunsbīstamības dēļ tika pārcelts uz 25.augustu. Būs iespaidīgi un labi!
http://www.emadona.lv/turisms/lv/?s=1271012723&id=704&fu=read

21. jūnijs - Izgaismo Latviju

Murīte — Fri, 01 Jun 2018 12:31:04 GMT

Varētu būt interesants pasākums
https://www.izgaismolatviju.lv/par-pasakumu

Par taku 1836km garumā pa Latvijas kontūru
http://1836.lv/
Par šo visu labi video, kur džeki ar enduro močiem iezīmē interesantākās vietas uz Latvijas robežas
https://www.youtube.com/watch?v=sL_PmTLvajA

16 marts

rusij77 — Fri, 16 Mar 2018 07:15:54 GMT

Mans veltījums tiem, kuru zināšanas par leģionu ir nelielas:

p.s. domāju,ka neviens vīrietis, vienalga kurā pusē karojis, neatļaujas aizskart frontiniekus.

Latvijas Etnogrāfiskais Brīvdabas muzejs

Valduha — Thu, 22 Feb 2018 07:05:08 GMT

Viss ap un par muzeju. Dalāmies iespaidos, pieredzē, diskutējam un informējam.

Muzeja mājas lapa:

Pieejams tikai lietotājiembrīvdabasmuzejs.lv

Latvijas avoti.

Valduha — Sat, 17 Feb 2018 16:25:57 GMT

Katrā Latvijas novadā ir savs avots, ar savu auru, savu vēsturi un savu stāstu. Te varam ievietot informāciju par sev zināmajiem avotiem, gan esošajiem, gan bijušajiem.

Uzraksts uz akmeņa

Murīte — Tue, 26 Dec 2017 22:00:32 GMT

Atradām akmeni ar uzrakstu "Matern born" , šķiet, ka tas ir latīniski un nozīmē - Māte dzimusi. Ja tas tā ir, tad zinu, ka par māti sauca baznīcu tālajos krustnešu laikos. Teritorijās, kuras viņi iekaroja, tika celtas baznīcas (visbiežāk koka), kāds mūks tai par piemiņu būs akmenī šo iecirtis. Es jau nezinu, kas tur apakšā, šķiet, ka tie akmeņi tur ir zem palielas zemes kārtas, varbūt tiešām tur kādreiz baznīca bijusi. Avots jeb aka arī dīvains, izskatās, ka no akmeņiem to kāds taisījis, tas nav dabisks veidojums, un diezgan dziļš, avots tur tek cauri.Ļoti labprāt uzklausīšu citu versijas par šo, jo kaut ko tādu katru dienu jau neatrod... :hmz:

$IMAGE1$

$IMAGE2$

$IMAGE3$

Bildes ir samazinātas līdz atbilstošam lielumam, bet nevar redzēt, kapēc...?

Atradums kūts sienā

Murīte — Tue, 19 Dec 2017 07:35:19 GMT

Dzīvojam vecā lauku mājā, kura celta 1889.g. Nopirkām to 90.to gadu beigās. Par mājas īstajiem saimniekiem, kuri to cēluši, vai dzīvojuši pirms kara, neko nezināju, lai gan ļoti labrāt vēlējos uzzināt. Zinu tik to, ka kolhoza laikos, te "puspagasts" dzīvojis. Māja ir celta pamatīga, labi saglabājusies un ar skaistu Rundāles tipa podiņkrāsni un dekoratīviem griestu riņķiem. Mājai ir arī saimniecības ēka - kūts, kurā mums arī dzīvo vistas, iepriekšējie saimnieki pat turējuši govis un cūkas, kūts vienā galā ierīkota garāža. To visu stāstu, lai pateiktu, ka kūtī visu laiki notiek aktīva darbība un tā tas bijis 70 gadus, kopš tur tika paslēpts sainītis, un neviens no šeit dzīvojušajiem to nav atradis. Sainīti atrada mans dēliņš, iebāztu kūts sienas caurumā. Tas bija ietīts 1947.g. tā laika avīzē "Cīņa." Domājams, ka ar šo laiku arī paslēpts. Tajā atradās dokumenti - izglitības apliecība, vācu laika krājgrāmatiņa, fotogrāfijas, vēstules un žūksnītis okupācijas laika vācu reihsmarkām, 5, 20 un 50 banknotes. No tā visa izlobījām, ka vecāki slēpuši no padomju varas informāciju par savu dēlu, kurš bijis leģionāros vācu armijā. Vēstules un foto ir stipri padzisušas, dažās var saskatīt jaunu puisi formā, vēstulēs salasāms sākums un beigas - mīļie vecāki, esmu kaut kur Vācijā, rakstīts 1945.g. apakšā paraksts Jūsu Jēkabs. Vēstuļu autors pēc vārda Jēkabs Augusts Gailis beidzis Tukuma ģimnāziju un 1939.g. iestājies LU un mācījies par kapelānu. Karš studijas pārtraucis un Jēkabs karo vācu pusē, prom no mājām. Meklējot izsūtīto datu bāzē, atradu, ka vecāki Fricis un Emilija Gaiļi no mūsu majām 1949.g. izsūtīti.Droši vien kāds "labvēlis" nostučījis par dēlu. Kopā ar viniem izsūtīta vel viena sieviete Matilde, kura izrādās esot bijusi vecākā māsa Jēkabam. Ir vel viens brālis Jānis Gailis, bet tas no izsūtīšanas izmucis. Es par visu šo informāciju biju tik ļoti pārņemta, ka piezvanīju muzejam, visu izstāstīju un pajautāju vai nav iespejams ar mūsdienu tehnoloģijām atjaunot bildes un vēstuļu tekstus. Tur man kāda darbiniece atjautāja, ko es gribot par to...!!! Atbildēju, ka tikai informāciju par šiem cilvēkiem. Tad man pajautāja, vai šie cilvēki ir ievērojami ar kaut ko. Teicu, ka ne, parastu ļaužu...tad diemžēl viņiem tos vecos papīrus nevajag un atjaunot vēstules ar nav iespejams, nu vārdu sakot atšuva mani...Tad es vērsos Valsts Arhīvā ar šo pašu. Tur attieksme bija laipnāka, pats arhīva direktors man pārsūtīja vēstuli, kuru 1957.g. pēc atgriešanos no izsutījuma Latvijas PSR augstakajai padomei raksta Jēkaba tēvs Fricis Gailis. Tajā vinš pauž lielu sašutumu un neizpratni par sev nodarīto pārestību. Vinš lūdz augstāko padomi izskatīt viņa lietu, kādēļ izsūtīts. Viņš apraksta savu dzivi no bērnības, lai it kā pierādītu, ka nav bijuši saimnieki, jeb kulaki, kas kalpina citus, bet visu stradājuši paši. Man ļoti interesanti, jo šajā vēstulē varu šo to uzzināt par mājas vēsturi un tās cilvēkiem.Viņa sieva Jēkaba māte mirusi Sibīrijā 1952.g. Vinš atgriezies kopā ar meitu invalidi un apmetas dzīvot pie trešā dēla Veļķos, jo savās mājās vairs netiek. Ne Matildei (māsai), ne brālim Jānim pēcnācēju nav, tādēļ arī uz šo māju neviens nav pieteicies. Jēkabs pārcieta karu, un caur gūstu un filtrācijas nometnēm nonācis Anglijā. Tur līdz mūža galam (miris 90.to sākumā) kalpojis par mācītāju latviešu kopienas draudzē. Viņam vienīgajam ir ģimene, kurā dzimst trīs dēli, kuri arī jau tagad ir krietni pāri pusmūžam. Diviem no dēliem arhīvs vārdus man atsūtīja, meklējot internetā, ja tie ir īstie, viens ir radio dīdžejs, otrs arhitekts. Arhīvam vecie papīri ar nav vajadzīgi...vai mēģināt sazināties ar dēliem un nosūtīt tos viņiem, es pat nezinu, vai tie ir īstie un cik daudz tēvs viņiem par sava tēva mājām Latvijā teicis? Vai lai paliek kā ir...par piemiņu no Jēkaba manam puikam, kuram arī vārds Jēkabs...Nu tāds tas stāsts, varbūt kādam interesē. Ja ir interese, varu ielikt arī kādu foto ar atradumu un nopublicēt Jēkaba tēva vēstuli.

..sveiciens 99.gados.

007 — Mon, 20 Nov 2017 17:10:13 GMT

Forums: Patrioti
Tēmas autors: 007
Esmu iepazinies un piekrītu interneta veikala privātuma politikas lietošanas noteikumiem: Valduha
Atbilžu skaits: 10

..filma,,Bunkurā,,

007 — Fri, 12 May 2017 15:44:45 GMT

Forums: Patrioti
Tēmas autors: 007
Esmu iepazinies un piekrītu interneta veikala privātuma politikas lietošanas noteikumiem: Meilis
Atbilžu skaits: 1

Darbs NMPD

Kašātajs — Tue, 07 Mar 2017 22:16:14 GMT

Šajā tēma atļaušos palielīt un pareklamēt savu profesiju.

Bruno Javoišs

007 — Thu, 05 Nov 2015 17:03:19 GMT

Forums: Patrioti
Tēmas autors: 007
Esmu iepazinies un piekrītu interneta veikala privātuma politikas lietošanas noteikumiem: 007
Atbilžu skaits: 7

Latviskā kultivēšana

foxterjer — Wed, 19 Nov 2014 11:24:07 GMT

Vēlētos padalīties iespaidos,pieredzē un varbūt gūt kādu derīgu atziņu par šo tēmu. Domāju,ka ne vienam vien no jum,šī foruma lietotājiem ir kāda jaka ar virsū uzšūtu Latvijas karodziņu,vai kas cits kas liecina par latvisko identitāti. Vienalga vai tā ir armijas jaka ar uzšuvēm,kāda latviska rota,prievīte apsieta ap roku,vai kāda piespraudīte. Manuprāt tieši šī latviskā kultūra caur paaudzēm ir mazinājusies (varbūt padomijas ietekmē,bet varbūt to visu ir apēdis kapitālisms),un daudzi jaunieši pat nezin kas ir Lielvārdes josta,vai auseklītis. Personīgi es pats apgrozos alternatīvi tendētu ļaužu kompānijās,un tur viss ir O.K. Tie ir visvisādi mākslinieki,mūziķi,studenti,vai vienkārši citādāk domājošie (Es te nerunāju par gejiem. ). Viņu ikdienas apģērbos un aksesuāros vienmēr ir kautkas latvisks. Kautvai dūraiņi ar latvju rakstiem,vai kāda Latvijas armijas uzšuve piešūta visneiedomājamākajā vietā. Un staigājot pa Rīgas ielām man uzreiz iekrīt acīs cilvēks kura izskatā es manu kautko kas atgādina par viņa latvisko identitāti. Tas liek nodomāt- "O! Savējais!" Tas priecē. Manuprāt tā ir savdabīga cīņa pret nenovēršamo,to ka ne tikai tauta,bet arī latvju kultūra pamazām aiziet postā. Tā nu tas ir.
Tāpēc vēlos uzzināt jūsu domas. Cik tad šeit ir cilvēku,kuri ikdienā uzvedās,vai izskatās tā,ka no malas kāds padomā- "Re! Riktīgs savas valsts patriots."

Man pašam garderobē ir daži apģērbi nākuši no Latvijas armijas noliktavām,ar tiem tad arī bieživien staigāju arī ikdienā. Pa krogiem,arī uz darbu u.c. Tas gan tāds kā militārais stils vairāk,bet ir arī paša modificēti drēbju gabali... Kā piemēram,šī jaka-->

Varētu izskatīties,ka esmu skinheds,bet tā nebūt nav. Tas vienkārši ir savdabīgs protests pret netaisnīgo Latvijas likumdošanu. Precīzāk- Pret to,ka 9. maijā ir atļauts vazāties pa sabiedrisku pasākumu ar postvaru simbolikām,bet 16.martā tevi par kautko tādu savāc menti,un sauc par nacistu. Un vai nav pie di..as ko domā citi... Galvenais,ka pašam patīk.

Pievienots (30.Decembris.2010, 14:29)
---------------------------------------------
Kautkas maķenīt nogļukoja ar to bildi. Pirmais kaķēns.

Atklāts Latvijas Nacionālās pretošanas kustības muzejs

Tottenkopf — Tue, 04 Nov 2014 20:52:19 GMT

Š.g. 1.novembrī, Kuldīgas novada Rendas pagastā, Kroņrendā tika atklāts Latvijas pretošanas kustības muzejs. Muzeja izvedes pamatideja pieder Rubeņa fonda dibinātājam Andrejam Ķeizaram. Sadarbībā ar Kuldīgas un Ventspils pilsētu un novadu pašvaldībām, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Okupācijas un Ventspils muzejiem, privātiem uzņēmumiem uz doto brīdi ir izremontēta kopleksa centrālā ēka un tajā izveidota ekspozīcija.
Nedaudz foto informācija par atrašānās vietu un ieskats atklāšanas pasākumā.

Sveiciens visiem Latvijas patriotiem Lāčplēša dienā

Tottenkopf — Tue, 12 Nov 2013 17:30:15 GMT

Šodien, Kungs, mēs Tevi lūdzam:
neļauj latvjiem mirt un zust,
Liec mums vienmēr Tavu sauli
brīviem pāri galvai just!
Līdz tiem laikiem, kurus šodien
nezin vēl nekur neviens,
Mūžam brīvs lai latvju ērglis,
savus spārnus sizdams, skrien!
Lai pa nezināmiem laikiem
cauri mūžiem ejam mēs,
Dod mums spēku, dod mums drosmi,
Dod mums vienprātību, Tēvs!

Sveiciens visiem Lāčplēša dienā.

2013.gada 18.novembra lāpu gājiens

rudis — Mon, 11 Nov 2013 16:43:13 GMT

Forums: Patrioti
Tēmas apraksts: nekādas politikas - tikai sirdsapziņa
Tēmas autors: rudis
Esmu iepazinies un piekrītu interneta veikala privātuma politikas lietošanas noteikumiem: Amigo
Atbilžu skaits: 2

Latvijas vēstures relikvijas:

Garais — Sat, 27 Jul 2013 19:52:56 GMT

"100 Latvijas vēstures relikvijas" ir izstāde, kas pirms ugunsgrēka Rīgas pilī bija aplūkojama Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā. Visas mūsu tautai svarīgās relikvijas izdevās izglābt no liesmām, taču izstādes ekspozīcija šobrīd nav pieejama apskatei.
Daļa no eksponātiem - senās rotaslietas, mūsu senču darba rīki, unikāli dokumenti, pirmā Bībele latviešu valodā un citi - šobrīd ir aplūkojami LNVM un portāla "Delfi" kopā veidotajā virtuālajā izstādē. Reizi nedēļā izstādes ekspozīciju papildinām ar pieciem jauniem eksponātiem un piecām Latvijas vēstures lapaspusēm:

Orģinālraksts šeit: Delfi

Harpūna. Lubānas ezers, Madonas apr. 9. g. t. pirms Kristus. Kauls. Garums - 17,3 cm.

Simtiem tūkstošiem gadu ar nelieliem pārtraukumiem Ziemeļeiropu sedza milzīgas ledus masas. Latvijas teritorija no tām atbrīvojās pirms 13 - 14 000 gadiem.

Ledājiem kūstot, Baltijas jūras ieplakā izveidojās pirmā Baltijas jūras attīstības forma - Baltijas ledus ezers (11 200 - 8200 pr. Kr.). Toreiz valdīja arktiskais klimats. Bija sastopami tādi dzīvnieki kā ziemeļbrieži, vilki, lapsas.

Pirmie iedzīvotāji, sekojot ziemeļbriežiem, Baltijas ledus ezera krastus sasniedza 9. gadu tūkstotī pirms Kristus. Viņi nodarbojās ar medībām un zveju, par to liecina atrastie krama rīki un ziemeļbriežu raga un kaula harpūnas. Savas apmešanās vietas cilvēki ierīkoja ezeru un upju krastos. Tur iegūtie krama, raga un kaula rīki liecina par Svidru un Ārensburgas arheoloģisko kultūru iespaidu.

Minētās kultūras šajā laikā bija izplatītas Rietumeiropā un Viduseiropā. No tā var secināt, ka pirmie cilvēki šodienas Latvijas teritorijā ieceļojuši no dienvidiem un dienvidrietumiem.

Nozīmīgas liecības par pēcledus laikmeta sākuma cilvēku dzīves vidi šodienas Latvijas teritorijā ir tā laika dzīvnieku kaulu atradumi. To vidū izceļami ziemeļbriežu skeleta kauli, galvaskausu fragmenti un ragi.

Pavisam zināmas vairāk kā 20 atradumu vietas. Vecākie eksemplāri datēti ar laiku pirms 11500 - 10000 radioaktīvā oglekļa gadiem, jeb 14 - 11000 kalendāriem gadiem.

Diemžēl vairumā ziemeļbriežu palieku atradumu gadījumu trūkst pārliecinošu liecību, ka konkrētais ziemeļbriedis ticis nomedīts. Kā tāds tiek skaidrots tikai Olaines purva atraduma eksemplārs - galvaskausa ar kreiso ragu fragments. Tā datējums ir 10780±90 radioaktīvā oglekļa gadi. Jā tā, tad šis atradums ir agrākā liecība par senajiem medniekiem Latvijas teritorijā.

Šodienas Latvijas teritorijā ir atrastas septiņas 9. g. t. pr. Kr. harpūnas ar asimetriski izvietotiem retiem knābjveida vai rombveida zobiem.

20. gadsimta 30. gados Lubāna ezera nosusināšanas laikā tā sēkļos un krastos atrastās sešas šī tipa kaula vai raga harpūnas ir agrākie atrastie un muzeja krājumā nonākušie priekšmeti, kas jau liecina par cilvēku dzīvi Latvijas teritorijā. Harpūnas tiek datētas ar 9. gadu tūkstoša pirms Kristus otro pusi.

Kaklariņķis ar konusu galiem un ažūriem piekariņiem. Saukas Razbuku kapulauks, Jēkabpils apr. 4. gs. Bronza.

Tas atrasts jau 1893.-1894. gadā, arot zemi. Nodots Rīgas Latviešu biedrības muzejam, tas kļuva par vienu no kolekcijas lepnumiem.

Kaklariņķis ar konusu galiem un klāt piekarinātiem sešiem ažūriem važturiem, pie kuriem savukārt katram piestiprinātiti trīs stienīšu važiņu posmi ar tajos iekārtām lunulām ir izcilākais agrā dzelzs laikmeta rotas atradums. Tam Latvijā vienīgi nosacīti var līdzināties Virgas Kalnazīvertu kaklarota. Taču diemžēl pēdējā ir saglabājusies tikai fragmentāri.

Caurlauzuma tehnika, kas ļāva izgatavot ažūrus priekšmetus, Latvijas teritorijā kā jauninājums ieviesās 2. gadsimtā.

Austrumbaltijā bija izveidojušies divi ažūro rotu gatavošanas apgabali. Viens atradās baltu teritorijā un tajā ietilpa Austrumprūsija, Rietumlietuva un dienvidrietumu Latvija, otrs savukārt Baltijas somu teritorijā Igaunijā un Ziemeļlatvijā, Razbuku kaklariņķis pieder baltu kultūras lokam un ir vienīgais šāda veida kaklariņķa atradums Latvijā.

Var uzskatīt, ka Razbuku kaklariņķa ideja ir aizgūta no Nemunas lejteces apgabala iedzīvotājiem. Taču tajā jaušamas vietējas sēļu teritorijai raksturīgas iezīmes kaklariņķa loka un galu veidojumos. Visticamāk Razbuku un Poļovas eksemplāri ir gatavoti uz vietas un nav uzskatāmi par ievestām rotām.

Kopumā zināmi tikai pieci šī tipa eksemplāri. Razbuku kaklariņķis ir izcilākais agrajam dzelzs laikmetam raksturīgajā ažūrajā caurlauzuma tehnikā uz vietas izgatavotais metāla priekšmets. Tas spilgti apliecina metālapstrādes augsto līmeni.

Razbuku kaklariņķis uzskatāms arī par seno Latvijas teritorijas iedzīvotāju garīgās dzīves izzināšanas avotu. Tas parāda izmaiņas viņu pasaules uzskatos un mākslinieciskās sajūtās.

Šajā laikā līdz ar zemkopības un lopkopības nozīmes pieaugumu mainījās apkārtnes redzējums. Cilvēki pielūdza sauli, mēnesi, pērkonu un citas dabas parādības, kuras nodrošināja viņu labklājību. Tas tad arī atspoguļojās viņu rotu formās un ornamentos - lunulās, trīsstūros, svastikā, krustos, apļos un riteņos.

Arkla lemesis. Vērgales Ošenieku kapulauks, Liepājas apr. 5. - 6. gs. Dzelzs. Garums - 33,5 cm.

Senākais arkla dzelzs lemesis šodienas Latvijas teritorijā ir iegūts Vērgales Ošenieku kapulaukā 1989. gada arheoloģiskajos izrakumos Ingrīdas Virses vadībā.

Minētais 5. - 7. gadsimta apbedīšanas piemineklis pieder kuršu kultūrai, kas vidējā dzelzs laikmetā aizņēma teritoriju Baltijas jūras piekrastē starp Nemūnas un Tebras upēm. Kapulauks atrodas areāla perifērijā un šobrīd ir vistālāk uz ziemeļiem šā laika zināmā kuršu apbedīšanas vieta.

Arkla lemesis atrasts vīrieša apbedījumā kopā ar ļoti masīvu uzmavas cirvi, kuram senatnē nolauzts asmens. Šķēpveida lemesim ir rombveida darba daļa un masīvs četrstūra griezuma iedzītnis.

Tas ir vienīgais šāda tipa lemeša atradums šodienas Latvijas teritorijā. Tam tuvākās paralēles zināmas jatvingu jeb sudāvu teritorijā šodienas Polijā - Suvalkos, Šveicarijas kapulaukā, tā dēvētajā "arāja" apbedījumā. Šo līdzīgo lemesi arheologi ir datējuši ar 3. gadsimtu. Minētie atradumi norāda uz kuršu tirdznieciskajiem sakariem ar Mazūru apgabala iedzīvotājiem.

Latvijas teritorijas iedzīvotājiem arkls bija pazīstams kopš bronzas laikmeta. Tas bijis primitīvs rīks, ko izgatavoja no līka zara vai saknes. Lai panāktu labākus rezultātus, jau bronzas laikmeta arājs lietojis akmens un raga lemešus.

Līdz Vērgales Ošenieku kapulauka lemeša atradumam šodienas Latvijas teritorijā bija zināmi tikai dzelzs lemešu atradumi no vēlā dzelzs laikmeta. Uzskata, ka ne vēlāk kā 9. gadsimtā ieviesās spīļarkls, bet 11. gadsimtā savukārt divžuburu spīļarkls ar dzelzs lemešiem. Par vilcējspēku izmantoja zirgu un arī vērsi.

Minētais šķēpveida lemesis ļauj droši atvirzīt arklu ar dzelzs lemesi izmantošanas sākumus apmēram par 500 gadiem. Līdz ar to zemkopības līmenis vidējā dzelzs laikmetā atzīstams par tehnoloģiski augstāku, kā tika uzskatīts iepriekš.

Nozīmīgi, ka senākās izkaptis Latvijas teritorijā arī atrastas kuršu pieminekļos. To senākie eksemplāri datējami ar 3.gadsimtu.

Pakavsakta ar sešskaldņu loku un daudzskaldņu galiem, kas rotāti ar ugunskrustiem. Bauskas Čunkānu - Drenģeru kapulauks, 1984. g. izrakumi. Bauskas apr. 10. gs. beigas - 11. gs. 1. puse. Bronza.

Pakavsakta ir tipiskā baltu rota vēlajā dzelzs laikmetā. Tās darināja no dažādiem materiāliem - bronzas, sudraba, dzelzs. Saktas savā starpā atšķīrās ne tikai pēc izmēriem, bet arī pēc to galu un loka veidojumiem. Tās izmantoja apģērba saspraušanai. Saktām piemita arī dekoratīva un, iespējams, arī simboliska nozīme. Tās lietoja kā vīrieši, tā sievietes.

Apskatāmā pakavsakta atrasta Bauskas Čunkānu-Dreņgeru kapulauka arheoloģiskajos izrakumos 1984. gadā Māra Atgāža vadībā. Situēts Mēmeles upes labajā krastā, tas ir viens no vislielākajiem pētītajiem zemgaļu 8. - 12. gadsimta kapulaukiem.

Pakavsakta ar sešskaldņu loku un daudzskaldņu galiem, kas rotāti ar ugunskrustiem, iegūta kapā, kurā bija guldīts 40 - 45 gadus vecs vīrietis. Spriežot pēc kapa inventāra - tirgotājs.

Līdzdoto lietu vidū bez pakavsaktas ietilpa bronzas svariņi ar kausiņiem, divas aproces ar skaldņotiem "čūsku" galiem, otra mazāka pakavsakta ar atrotītiem galiem, dunča maksts apkaluma fragmenti, divi bronzas spirālgredzeni, dzelzs gredzeni un bronzas spirālītes, jostas apkaluma plāksnītes. Aproču formā saskatāma Gotlandes ietekme.

Ugunskrusts latviešu mitoloģijā parasti tiek saistīts ar Pērkona dievību. To bieži sauc arī par Pērkona vai zaru krustu. Daļa pētnieku uzskata, ka tas cēlies no saules simbola, kurš pazīstams kā gredzens vai gredzenā slēgts krusts.

Vēlākā attīstībā tas zaudējis gredzenu, bet dabūjis kāšus, lai tādā veidā apzīmētu Saules kustību. Tas simbolizē un piesaista laimi, enerģiju, uguni, pērkonu un vēju. Tā ir ļoti sena zīme, pazīstama visā pasaulē. Latvijā senākie ugunskrusta attēlojumi ir zināmi uz ažūrās ripassaktas no Trikātas un Baižkalna Mūriem. Tās pieder Baltijas somu kultūras lokam. Baltu rotās ugunskrusta motīvi visagrāk saskatāmi caurlauzuma tehnikā gatavotajās ažūrajās lietās. Vēlajā dzelzs laikmetā šī zīme izplatīta ļoti daudzās variācijās, it īpaši uz villainēm.

Pakavsaktas ar ugunskrustiem uz galiem ir atrastas tikai bagātos apbedījumos un, iespējams, tās bija īpašu statusu apliecinošas zīmes. Čunkānu - Dreņgeru kapulauka pakavsakta ir viens no spilgtākajiem un īpatnējākajiem šāda veida saktu piemēriem, jo citām saktām ugunskrusts parasti veidots uz sudraba platējuma plāksnītes.

Mūsdienu Latvijā pakavsakta ir viena no zināmākajām senvēstures laika rotām.

Feniņš, kalts kā brakteāts Rīgas bīskapijā bīskapa Alberta valdīšanas (1199 - 1229) laikā. Sudrabs. Ø 14,0 mm, svars 0,17 g.

Jau 11. gs. otrajā pusē tagadējās Latvijas teritorijā dzīvojošās maztautas, īpaši lībieši, veidoja Rietumeiropas denāru atdarinājumus, un tā bija liecība, ka sabiedrība sasniegusi valsts tapšanas stadiju.

13. gs. Latvijas teritoriju skāra krusta kari, bet vienlaikus veidojās politiskie un tirdzniecības sakari ar Rietumeiropu. Krusta karotāji, ticības nesēji un tirgotāji līdzi atnesa arī savu naudu - gan Gotlandes brakteātus un pusbrakteātus, gan arī Vestfālenes un Ziemeļvācijas pilsētu monētu kaltuvēs kaltos feniņus. Vienlaikus kā maksāšanas līdzeklis izmantoti arī sudraba naudas stienīši, kas Livonijas Indriķa hronikā atpazīstami kā ozeriņi.

Locus Rigae bija vieta, kur atradās lībiešu un kuršu ciemi un 1198. gadā kaujā tika nogalināts Ikšķiles bīskaps Bertolds. 1199. gada 29. martā Romas pāvests Inocents III par trešo Livonijas (Ikšķiles) bīskapu iesvētīja Albertu (Albrecht von Buxhövden; 1199-1229; dzimis ap 1165. g. Brēmenes arhibīskapijā).

1200. gadā Alberts no Brēmenes ieradās Livonijā, par savu rezidenci izvēloties Ikšķili. 1201. gadā viņš rezidenci pārcēla uz Rīgu, tā kļūstot par pirmo Rīgas bīskapu. Bīskapa Alberta politiskā, reliģiskā un saimnieciskā darbība vērtēta dažādi, tomēr krusta karu rezultātā Baltija nonāca Eiropas uzskatu un vērtību sistēmas ietekmē.

Rīga savu neatkarību apliecināja 1211. gadā, kad bīskaps Alberts Gotlandes tirgotājiem piešķīra privilēģiju kalt monētas Rīgas bīskapijā, nosakot, ka monētām jābūt Gotlandes naudas labumā un svarā un ka 4.5 t.s. feniņu mārkām kopsvarā jāatbilst vienai Gotlandes sudraba svara mārkai, bet dizains monētām var būt atšķirīgs.

Avotu liecības ir skopas, nav zināms arī konkrēts privilēģijas izsludināšanas datums. Livonijas dokumentu apkopojumā "Liv-, Esth- und Curländisches Urkundebuch" norādītais dokumentu datējums aptver laiku no 1211. gada aprīļa līdz augustam. Rīgas bīskapijā kaltās monētas ilgu laiku nebija identificētas.

Rīgas HES būvniecības sākumā tika veikti vērienīgi arheoloģiskie izrakumi vairākos objektos. Izrakumos, kas Mārtiņsalas kompleksā (pils, baznīca, ciems un kapsēta) notika arheologu Ēvalda Mugurēviča un Annas Zariņas vadībā, Mārtiņsalas pilī 1968. gadā tika atsegts pavards, kurā zem akmeņiem atradās 20 vienādas monētas, kuru tips pētniekiem nebija zināms.

Uz monētām attēlots bīskaps pretskatā ar mitru galvā, labajā rokā - krusts, virs tā - lodīte, kreisajā rokā - bīskapa zizlis, apkārt attēlam - aplis. Attēls ir ļoti līdzīgs bīskapa Alberta zīmogam, bet monētu nomināls ir feniņš (lejasvācu val. penig).

No 8. gs. līdz grašu kalšanas uzsākšanai 13. gs. feniņš faktiski bija vienīgā sudraba monēta Eiropā. Feniņi kalti kā brakteāti (latīņu val. bractea - plāns skārds) - vienpusīgas, no plāna sudraba skārda ar vienu monētspiedni kaltas monētas.

Numismāte Rasma Ceplīte izteica domu, ka tās varētu būt pirmās Rīgā saskaņā ar bīskapa Alberta privilēģiju kaltās monētas. Turpmākie pētījumi pierādīja šo monētu piederību Rīgas bīskapijai.

Senās latgaļu pilis

Meilis — Thu, 11 Apr 2013 16:01:39 GMT

Visa cieņa latgaļu vīriem par tādu projektu...
Pieejams tikai lietotājiem

Spēcīgas barikāžu bildes

Meilis — Mon, 04 Feb 2013 23:04:24 GMT

Tikai 22 gadus atpakaļ, bet lieta bija TIK nopietna... Pieejams tikai lietotājiem http://www.draugiem.lv/pieminambarikades/gallery/?aid=44931702

Pievienots (20.Janvāris.2013, 12:39)
---------------------------------------------
Piedošanu, laikam vajadzētu šo pārcelt tomēr uz sadaļu - Patrioti.

Apmeklējam Latvijas Nacionālā vēstures muzeja izstādi

Tottenkopf — Fri, 20 Jul 2012 05:34:32 GMT

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs piedāvā apmeklēt izstādi „Kara vīra liktenis”.
Izstāde
Laika periodā no šā gada 27.augusta līdz 9.septembrim NBS karavīriem, uzrādot dienesta apliecību, ieejas biļetes ar 50 % atlaidi (t.i. Ls 1,00).

Leģionāra dzīves gājums

nēģis — Fri, 16 Mar 2012 10:04:03 GMT

Forums: Patrioti
Tēmas apraksts: aizkustinošs raksts
Tēmas autors: nēģis
Esmu iepazinies un piekrītu interneta veikala privātuma politikas lietošanas noteikumiem: nēģis
Atbilžu skaits: 0

Mūsu senči

MABU — Fri, 16 Mar 2012 08:09:18 GMT

Tā kā rīt ir 16.marts, man ienāca prātā izveidot šo tēmu.
Šeit varētu foruma dalībnieki padalīties par saviem senčiem, kuri dienējuši leģionā un varbūt vairāk pastāstīt par viņu gaitām. Protams arī var rakstīt par dienēšanu citās armijās.

Pats zinu, ka man viens vecvectēvs dienēja cara armijā un viens vecaistēvs 2.p.k. Rīgā pie vāciešiem par autovadītāju. Kad vācieši atkāpās, tad aizlaidies, lai paliktu Latvijā, bet tad viņu savāca krievi un pie tiem dienēja zenītniekos.

Labs aicinājums

Aigars — Fri, 17 Feb 2012 10:37:46 GMT

Video autors - Mārtiņš Pavasaris, šobrīd LU Juridiskās fakultātes 1. kursa students.

Bibliotēka

sancho76 — Sun, 13 Feb 2011 01:54:56 GMT

Nosaukums: Aivars Lembergs: ceļš uz naudu un varu
Autori: Lato Lapsa, Kristīne Jančevska
Izmērs: 3 Мb
Formāts: pdf
Valoda: Latviešu
Novilkt: Pieejams tikai lietotājiemšeit

Patriotiskās pastkartes.

zigis — Sun, 23 Jan 2011 20:45:57 GMT

Kartiņa izdota 20 gadu saākumā, ir bijusi vesela sērija ar šādām kartiņām. Konkrēti šī ir Nr 3
Kur atspīd zibspuldze, tur ir rakstīts: PEEMINI LATVIJU
Ļoti latviska un patriotiska kartiņa.
Varbūt kādam ir vēl no šīs sērijas? Ja ir, turpinām tēmu.

Patriotiskās audzināšanas surogāts, jeb kas apzināts?

sgard — Sun, 23 Jan 2011 03:15:36 GMT

Pieejams tikai lietotājiem http://e-skola.lv/temas/skolas/vesrures-stunda_barikades.aspx

Nu tā. Visa skola bijām sapulcējušies zālē un skatijāmies televīzoru.

Vispirms bija Happy Chop vai kāda tur burkāngriežamā reklāma. Nu tas vēl normāli būtu, jo nevar televizoru tik precīzi ieslēgt.
Tad bija filma. 1991.gadā uzņemto materiālu montāža, bez paskaidrojumiem.
Jābūt prezidenta runai. Gaidām. Gaidām. Vēl gaidām. Rāda reklāmu. Kaut kādus tur surikātus. Tad sākas franču mākslas filma. Zatlera nav.
Tā kā prezidents nevālas ar mums runāt, ejam uz klasēm turpināt stundas.
Komentārs no 6.klases puišeļiem: Kaut kāda stulba filma. Neko nevar saprast. Kaut kādi tantuki, kaut kādas bēres, kaut kādi salūti. Piebilde no cita puišeļa - Tie nebija salūti, tur krievi šaudijās.

Televīzijas vēstures stunda ir notikusi. Kāds var ielikt ķeksīti, ka patriotiskā audzināšana ir notikusi.

Pievienots (21.Janvāris.2011, 20:00)
---------------------------------------------
Te būs pareizāka saite
Pieejams tikai lietotājiem
http://e-skola.lv/temas/skolas/barikadem_20/komentari.aspx

Oskars Kalpaks..

007 — Mon, 03 Jan 2011 20:04:53 GMT

Biogrāfija

Oskars Kalpaks dzimis 1882. gada 6. janvārī Cēsu apriņķa Meirānu pagasta (tagad Madonas rajona Ošupes pagasta) "Liepsalās". Viņa tēvs Pēteris Kalpaks (1850.—1922.) bija rentnieks. Māte — Ilze Kevere (1854.—1890.). Oskaram bija vecāka māsa Anna (1876.—?) un jaunāks brālis Kārlis (1884.—1953.). Pēc mātes nāves 1891. gadā tēvs apprecējās ar Annu Antužu.[1]

Desmit gadu vecumā Oskars Kalpaks trīs gadu ziemas mēnešos gāja Visagala pagastskolā. Pēc tam trīs gadus mācījās Lubānas ministrijas skolā, kas bija Krievijas valsts iestāde, un bija labāk apgādāta nekā pagastskolas un draudzes skolas, bet tajā mācības galvenokārt notika krievu valodā. Skolas laikā zēns apguva vijoļspēli, ko viņam patika spēlēt arī vēlāk.

Pēc pamatskolas absolvēšanas neveiksmīgi mēģināja iestāties Pleskavas karaskolā, nākošajā gadā devās uz Irkutsku, kur sekmīgi izturēja t.s. savvaļnieka pārbaudījumus, 1903. gada 18. Janvārī O.Kalpaku ieskaitīja Krievijas armijas 10. divīzijas, 40. Kolivaņas pulka 10. rotā, kas bijusi dislocēta Varšavā. Pabeidzis pulka mācību komandas kursu, O.Kalpaks 1904. gadā dodas uz Kazaņas kājnieku junkurskolu, taču tur neiztur iestājpārbaudījumus. Obligāto dienestu armijā O.Kalpaks beidza kā vecākais apakšoficieris 1905. gada maijā. Tā paša gada septembrī viņš atkal devās uz Irkutsku, kur šoreiz veiksmīgi nokārtoja iestājeksāmenus junkuru skolā. 1905. gada revolucionāru apspiešanai sūtīja karaspēku, tai skaitā karaskolas audzēkņus - O.Kalpaks Irkutskas strādnieku nemieru apspiešanas operācijā izpelnījās savu pirmo apbalvojumu - sudraba medaļu "За усердие” ("Par uzcītību").

1908. gada jūnijā O.Kalpaks absolvēja Irkutskas karaskolu un tika ieskaitīts 183. Pultuskas kājnieku pulkā, kura dislokācijas vieta bija Varšava. Podporučika dienesta pakāpes iegūšana nozīmē, ka viņš skolu bija beidzis ļoti sekmīgi, jo absolventiem parasti piešķīra tikai praporščika pakāpi. 1908.-1909.g. O.Kalpaks tika norīkots par rotas pagaidu komandieri, kādu laiku viņš ir pulka mantzinis. 1910. gada vasarā armijas dislokācijā sakarā ar 1. Pasaules kara tuvošanos notika lielas pārmaiņas, kuru rezultātā 183. Pultuskas pulku pārvietoja uz Kostromu. Te viņš jau kā jaunākais virsnieks kļuva par pulka instruktoru sagatavošanas komandas priekšnieku. Līdz kara sākumam O.Kalpaks pēc izdienas ieguva poručika dienesta pakāpi un jau oficiāli kļuva par rotas komandieri. Sakarā ar cariskās Krievijas jubilejām (1912., 1913.g.) viņš par labu dienestu tika apbalvots ar divām piemiņas medaļām.

Pasaules kara sākumā 1914. gada augustā O.Kalpaks ar savu pulku kā ložmetēju vada komandieris nokļuva krievu-austriešu frontē Galīcijā. Par ievainojumu kaujā tika apbalvots ar Sv.Annas ordeņa 4. pakāpi. Par drošsirdību un iniciatīvu, komandējot vadu, pēc tam - rotu t.s. Karpatu operācijās, apbalvoja ar trīs ordeņiem. Par cīņām pie Brestas vēl divi ordeņi. Uzzinot par latviešu strēlnieku bataljonu formēšanu, viņš lūdza atļauju pārcelties uz tiem, taču tika noraidīts. Par 1915. gada augusta kaujām pie Zeļenijdvorecas viņu apbalvoja ar Sv. Jura zobenu. Savukārt 1915. gada septembra kaujās viņu apbalvoja ar Sv. Jura ordeņa 4. pakāpi. 1915. gada septembrī O.Kalpakam piešķīra štābkapteiņa dienesta pakāpi.

1917. gada buržuāziski demokrātiskās revolūcijas laikā viņš iestājies sociālrevolucionāru (eseru) partijā.

1917. gada septembrī O.Kalpaks pēc izdienas ieguva apakšpulkveža dienesta pakāpi. Pēc atgriešanās no piecu nedēļu atvaļinājuma, ko, iespējams, viņš pavadīja dzimtenē, 15. novembrī padomju vara viņu iecēla par pulka komandieri. Par O.Kalpaka autoritāti kareivju masās liecina. tas, ka 1917. gada 10. decembrī viņu ievēlēja par komandieri pulka sapulcē, ko apstiprināja pulka komiteja. Pēc pulka demobilizācijas O.Kalpaks 1918. gada 8. aprīlī atgriezās Kostromā, kur pabeidza pulka štāba lietu nodošanu turienes muzejam. 1918. gada rudenī Kalpaks atgriezās Vācijas armijas okupētajā Rīgā.

1918. gada 31. decembrī K. Ulmaņa Pagaidu valdība viņu iecēla par Landesvēra latviešu vienību komandieri (skat. Latvijas brīvības cīņas). Sarkanajai Armijai uzbrūkot Kurzemes virzienā Kalpaka bataljons nodrošināja Latvijas Pagaidu valdības pārcelšanos no Rīgas uz Jelgavu. 1919. gada 5. janvārī pulkvedis Kalpaks izdeva pirmo pavēli, kurā paziņoja, ka apsardzības ministris viņu iecēlis par komandieri atsevišķam bataljonam, kuru veidoja virsnieku rezerves rota, Latgales apakšvirsnieku rota, Latgales virsnieku rota, Cēsu rota, 3. latviešu zemessargu rota. Tajā pašā dienā pagaidu valdība atstāja Jelgavu un aizbrauca uz Liepāju studentu rotas apsardzībā. Pulkvedis Kalpaks ar savu bataljonu palika frontē. Rādot personīgu laba karavīra piemēru, īsā laikā O. Kalpakam izdevās izveidot patriotisku, disciplinētu un kaujas spējīgu vienību. Tas bija grūts uzdevums, jo iedzīvotaju vairākums simpatizēja lieliniekiem. Atšķirībā no vācu un lielinieku piekoptās prakses, Kalpaks pavēlēja saudzīgi izturēties pret mierīgajiem iedzīvotajiem.[nepieciešama atsauce]

1919. gada februārī frontes līnija apstājās pie Ventas. Liepājā un Grobiņas apriņķī tika veikta mobilizācija, kas bataljonu papildināja līdz 600 vīriem. Kalpaks tika paaugstināts par pulkvedi.

3. martā sākās plašs uzbrukums Sarkanajai Armijai. Kalpaka bataljona sākotnējais uzdevums bija ieņemt apdzīvotas vietas gar Skrundas-Saldus ceļu. Latviešu bataljons un vācu dzelzsdivīzijas spēki pie "Airītēm" nonāca savstarpējā sadursmē - krēslā vieni otrus neatpazina (vienotu uniformu un atšķirības zīmju nebija), izcēlās apšaude. 6. marta pēcpusdienā no gūtajiem ievainojumiem bataljona komandieris Oskars Kalpaks mira. Apšaudē bez plkv. Kalpaka no Atsevišķā latviešu bataljona gāja bojā divi latviešu virsnieki - kapteinis Nikolajs Grundmanis un virsleitnants Pēteris Krievs - un vācu leitnants Šrinders, un vairāki karavīri otrā landesvēra daļā - fon Borha bataljonā, ar kuru izcēlās apšaude.

Pagaidu valdība izsludināja divu nedēļu sēras. Oskaru Kalpaku apglabāja 11. martā Liepājas Ziemeļu kapos. 1919. gada 18. septembrī Kalpaka mirstīgās atliekas pārapbedīja dzimtajā kapsētā Meirānu Visagalā, netālu no "Liepsalām". Tur viņam 1927. gadā atklāja K. Zāles veidoto pieminekli.

Piemiņa

O. Kalpaka krišanas vietā "Airītēs" 1936. gadā tika ierīkots muzejs. Tas tika atjaunots 1988. - 1990. gadā. Kopš 2007.gada muzejs ir Latvijas Kara muzeja filiāle.

Kalpaka dzimto māju vietā "Liepsalās" arī ir iekārtots muzejs. Diemžēl padomju meliorācijas rezultātā saglabājušies bija tikai kūts mūri, kuri tika pārbūvēti un tur izvietota ekspozīcija.

2006. gada 22. jūnijā Kalpakam tika atklāts piemineklis Rīgā, Esplanādē.

Oskara Kalpaka vārdā ir nosauktas ielas Gulbenē, Jelgavā, Kuldīgā, Liepājā, Lubānā, Madonā, Rīgā, Sabilē, Siguldā, Skrundā.

Barikādes...1991...

007 — Thu, 30 Dec 2010 20:31:17 GMT

Forums: Patrioti
Tēmas apraksts: Dalamies atmiņās..
Tēmas autors: 007
Esmu iepazinies un piekrītu interneta veikala privātuma politikas lietošanas noteikumiem: otomars
Atbilžu skaits: 7

Noteikumi

sancho76 — Thu, 30 Dec 2010 11:48:39 GMT

Forums: Patrioti
Tēmas apraksts: īpašas piezīmes patriotu tēmai
Tēmas autors: sancho76
Esmu iepazinies un piekrītu interneta veikala privātuma politikas lietošanas noteikumiem: sancho76
Atbilžu skaits: 0