Latvijas vēstures pētnieku klubs

Papīra naudas depozīts

Valduha — Mon, 04 May 2015 15:12:47 GMT

Tad nu tanī pat mājā, kur monētas, uzgāju arī papīra naudu

un dažu banknošu skrandas

obligacijas un rublji

niko25 — Mon, 13 Jan 2014 20:09:26 GMT

1 Latvijas naudaszīmes

Gengis — Tue, 02 Jul 2013 18:50:59 GMT

Labdien,
Najauši atradās kaudzīte ar 1 Latvijas banknotēm,tad nu papētīju ko var atrast,bet ļielu skaidrību neguvu, norakstīju mazākos kārtas nr. dažām banknotēm,ja kāda būs interesanta pievienošu arī foto. Tad nu;
1938 gada 25 lati A001825
1925 gada 20 lati 024538
1939 gada 100 lati A019185 un A026259
1928 gada 25 lati A155516
1940 gada 10 lati CZ158752
Forumā atradu tabuliņas par tirāžu,bet daudzos gados ir svītriņas,tādēļ ari jautāju.

Vācu naudiņa

Valduha — Fri, 21 Jun 2013 02:26:42 GMT

Šādu "papīreli" atradu starp vecām banknotēm.

Cik noprotu, tad tā ir WW1 laiku vācu okupētajās austrumu teritorijās izdota. Gadaskaitlis vēsta 1916. gadu. Interesanti, varbūt kāds zin no kura līdz kuram gadam šāda nauda bija apgrozībā, un vai līdztekus šīm banknotēm, apgrozījās arī Vācijas impērijas nauda? Un vai okupētajos rietumu apgabalos arī izdeva īpašu naudu, jebšu tur iztika ar markām?
Bet varbūt aizdevumu kases zīme ir kas līdzīgs obligācijām?

Viens paunds.

zed — Thu, 23 May 2013 13:38:00 GMT

Tiku pie šādas naudaszīmes, teicās ka esot tākā nedaudz retāka, vai tas tā varētu būt??

Vecvectēva "depozīts"

Valduha — Fri, 10 May 2013 18:14:36 GMT

2010. gada pavasarī, remontējot vienu mājas galu, noplēšot kolhoza laikos sisto reģipsi un ar tapetēm aplīmēto papi, skatam atklājās konverts, bet konvertā 4300 cara rubļu.

It kā nekas īpašs, bet interesantākais ir jautājums:
1. No kurienes parastam zemniekam tāda nauda?
2. Kāpēc tā glabāta aiz papes, ja ģimene nekādās bēgļu gaitās nebija devusies?
3. Kāpēc tā tur palikusi?
Kad vecvectēvs 1873. gadā no muižas izpirka zemi, tad par 63ha un mājām, viņš maksāja 2145 rubļus, turklāt maksājums bija jāvei 20 gadu garumā, jo skaidrs, ka nauda arī tolaik kokos neauga, bet te pēkšņi 4,3 taukšķi. Pašreizējā dzīvojamā māja tika uzcelta 1900. gadā. Vecvectēvs nomira 1923. gadā, tātad ar latiem ķešā.
Manas domas ir tādas: 1916.- 1917. gadā, bet it sevišķi pēc februāra revolūcijas Krievijā bija milzīga inflācija, nauda strauji zaudēja vērtību, un pilnīgi iespējams, ka pārdodot, teksim, govi, cilvēks saņēma vairākus tūkstošus. Laiki bija nemierīgi, apkārt blandījās sabrūkošās krievu armijas dezertieri, un bija pamatotas bažas, ka kāds pārītis var iemaldīties arī te. Protams, ka tādā gadījumā skapja atslēga nebūs šķērslis. Februāra revolūcijai sekoja Lielinieku apvērsums, pēc tam vācu okupācija, un cara banknotes nevienam vairs nebija vajadzīgas.
Interesanti būtu dzirdēt citu domas šajā jautājumā. Un nez līdz kuram datumam cara rubļi bija apgrozībā?

500 lati 1929

MABU — Sun, 17 Mar 2013 08:53:02 GMT

Vai kādam ir info cik liela bija tirāža 500 latu banknotei. Parakos pa netu, bet kaut kā neizdevās uziet info.

Interneta adreses

Markomans1 — Wed, 13 Mar 2013 13:11:57 GMT

Forums: Bonistika
Tēmas apraksts: Interneta mājaslapas par bonistiku
Tēmas autors: Markomans1
Esmu iepazinies un piekrītu interneta veikala privātuma politikas lietošanas noteikumiem: MABU
Atbilžu skaits: 1

Bēniņos

owner — Mon, 20 Feb 2012 06:44:01 GMT

1. Pirmā ir visiem zināmie repšiki un pārējās ir Vācu reicmarkas.

2. Atkal reicmarkas un 100 rubļi.

3. Krievu rubļi (1961. gads) un tādas man ir ļoti daudz. Pa vidu ir 1922. gada 50 santīmi.

tie bēniņi ir ļoti veci (ap 130 gadiem) un nebrīnīšos, ka kautko senāku atradīšu

Atrasts pie drauga (bēniņos)

owner — Sat, 18 Feb 2012 19:26:52 GMT

Cik sapratu, grāmata ir 1917. gada, dažas lapas ir sliktā stāvoklī, bet gandrīz visu var izlasīt. Interesanti palasīt seno latviešu valodu, kura ir samaisīta ar Vācu valodu

žēL, ka visa grāmata nav saglabājusies, būtu labs antikvārs

WWII German 1/2 Reichsmark Bill

Aestus — Sat, 18 Feb 2012 12:23:17 GMT

Atradums grāmatās. Cik varēju netā atrast vērtība jau nav nekāda. Tā varētu būt? Tik cik pašam...

Šeit ir kvalitatīvas bildes no neta. Pieejams tikai lietotājiem http://www.quanonline.com/militar....ill.php

Kādas banknotes ir bijušas apgrozībā Latvijā?

sgard — Sat, 02 Apr 2011 18:17:46 GMT

Skatos ka sadaļā bonistika valda tukšums un klusums.
Pamēģināsim papētīt, kādas banknotes bijušas apgrozībā Latvijā. Te protams neiet runa par amerikāņu dolāriem vai eiro. Der Latvijā izdotās, okupācijas varu izdotās vai lietotās, reģionālās, visādu Latvijai pāri ejošu militāristu lietotās.
Uzrādīsim valsti, nominālu un izdošanas gadu. Saskaitīsim, cik naudas zīmes un pieskaitīsim iepriekšējam daudzumam.
Nu tad sākšu ar ko vienkāršāku.

Latvija - 1992 - 1, 2, 5, 10, 20, 50, 200, 500 Latvijas rubļi.
Kopā 8 naudas zīmes.

Kurš turpinās?

Ēģiptes 1 pound

chankers — Wed, 02 Mar 2011 19:51:52 GMT

Manā kolekcijā ir nonākuši 2 Ēģiptes banknotes. Tikai nevaru saprast kura gada tās ir? Varbūt kāds palīdzēs?

Numur 1

numur 2

50 Latu 1924

zigis — Tue, 22 Feb 2011 18:35:03 GMT

Arī retums...

Bibliotēka

sancho76 — Mon, 21 Feb 2011 23:50:52 GMT

Nosaukums: Eesti Vabariigi rahatähed ja mündid / Banknotes and Coins of the Republic of Estonia
Автор: © Eesti Pank
Valoda: Igauņu, Angļu
Formāts: PDF
Lappuses: 240+128
Izmērs: 11Mb
Novilkt: Pieejams tikai lietotājiemTorenta fails

20 lati 1924

zigis — Mon, 21 Feb 2011 18:34:04 GMT

It kā esot bijusi oficiāli apgrozijumā tikai 2 stundas.

Interesanti fakti

sancho76 — Tue, 12 Jan 2010 04:10:11 GMT

Līdz ar trešo atmodu radās pastiprināta interese par Latvijas valsti laikposmā starp diviem pasaules kariem, arī par Latvijas Republikā 20. gados pārsteidzoši īsā laikā veikto naudas reformu, ieviešot lata sistēmu. Iniciatīvu pārņēma Kultūras fonds, 1990. gada februārī izsludinot konkursu par lata sižetisko risinājumu, raksta laikraksts Dienas bizness.

Tika iesniegti vairāk nekā 20 projekti konkursam, kurā piedalījās profesionāli mākslinieki un amatieri gan no Latvijas, gan no ārvalstīm. Attālākais pieteikums laikam bija nācis no Harkovas (Sergejs Kovaļenko). Lielākā daļa pretendentu tiecās atdarināt kādreizējos 20. - 30. gadu latus, attēlojot bijušos Valsts prezidentus, Brīvības pieminekli, izcilos kultūras darbiniekus - Raini, Aspaziju, Krišjāni Baronu un citus. Latvijas Nacionālā Vēstures muzeja krātuvēs glabājas 8 autoru darbi - latu skices, kas tika pieteiktas konkursam, kuru paraugi publicēti šajā Dienas biznesa pielikumā. Dažkārt naudaszīmju projekti atgādināja drīzāk spilgtas preču zīmes vai etiķetes, nevis naudu.

Žūrija pēc ilgām diskusijām nolēma pirmo vietu nepiešķirt, bet otro vietu ieguva Aivars Plotka, kas pārstāvēja tā saukto nacionālā romantisma virzienu. Trešā vieta tika piešķirta Elitai Viliamai, atzīstot, ka viņas darbi ir dizainiski vislabāk izstrādātie. Turklāt veicināšanas prēmiju piešķīra Valdim Ošiņam un Imantam Žodžikam par neparastu improvizāciju ideju līmenī, ieskicējot kopainu, kāda varētu izskatīties nākamā Latvijas nauda. Šī jaunā, netradicionālā pieeja naudas tēmas risinājumam tūdaļ piesaistīja vērtētāju ievērību.

Drīz vien nacionālās valūtas - lata - atjaunošanas centieniem pievienojās arī oficiālās valsts varas institūcijas. 1991. gada 13. martā tika pieņemts Augstākās padomes lēmums Par Latvijas Republikas naudaszīmju izgatavošanu, kurā bija sacīts: 1) atzīt par nepieciešamu veikt nacionālo naudaszīmju izgatavošanas priekšdarbus; 2) uzdot LR Ministru padomei kopīgi ar Latvijas Banku un saskaņā ar LR naudas sistēmas izveidošanas koncepciju izstrādāt jauno naudas zīmju izgatavošanas programmu, nosakot optimālu un ekonomiski pamatotu monētu un banknošu rindu, nodrošinot šīs programmas finansēšanu.

Augstākās padomes 1991. gada 13. martā izveidotās Naudas zīmju sižetiskā risinājuma komisijas priekšsēdētājs bija Imants Daudišs, tās locekļi - Jānis Stradiņš, Ramona Umblija, Laimonis Šēnbergs, Imants Lancmanis, Jānis Krievs, Jānis Dripe, Modris Ģelzis, Pāvils Sakss, Kristīne Ducmane un Māra Eihe. Galīgajā variantā komisija izvēlējās Valda Ošiņa un Imanta Žodžika izstrādāto papīrnaudas koncepciju, kuras pamatā bija modernās datorgrafikas bagātīgās iespējas. Pie metālnaudas izstrādāšanas tika uzaicināti grafiķis Gunārs Lūsis un tēlnieks Jānis Strupulis. Viss bija jauns un neierasts. Daudzi uzskatīja, ka jaunajai Latvijas naudai ir jābūt ļoti līdzīgai starpkaru perioda naudai. Mākslinieku piedāvātās jaunās koncepcijas vai nu ļoti patika, vai arī tika vērtētas nievājoši.