Beidzot sadūšojos aizbaukt uz nakts copi. Noķēru 3 skaistus brekšus un 2 ruduļus, bet īsti nav ko parādīt, jo kamēr pļāpāju ar netālu sēdošajiem copmaņiem tiku apzakts.
Labdien! Man tieši tāpat iznāca bērnībā, biju samakšķerējis karūsiņas stāvot ūdenī a noķertās karūsiņas metu uz krastu, kad jau sāka tumst vajadzēja doties mājup, bet no karūsiņām tikai galvas palikušas.
Tad jau tas nav bijis kaķis... Man līdzīgs bērnības piedzīvojums notika Lubānā pie Aiviekstes tilta. Ķērās brangi asari, kurus nesu ēnā zem tilta. Kad bija jāiet mājās tad tur palicis bija tikai pats lielākais asaris un... kaķis... Atliekas no lielā asara atguvu tikai dzenoties pakaļ tam nelietīgajam mežonim... Nesu vien mājās vienīgo asari ar nograuzto galvu.Ja vari - dari, ja nevari - nesāc!
Labvakar! Lūk nezinu, kā tiem kaķiem. lapsām, meža kaķiem, kas labāk garšo, galvas asariem, vai rumpis karūsām. bet toreiz man bija tāda pavisam nepatīkama sajūta, ka tas nav meža kaķis, bet lūsis, kas manas zivis apēda?