Trešdiena, 23.Augusts.2017, 12:07
Sveicināti Viesis | RSS
Sākums | Kauja par Krimu. - Forums | Reģistrācija | Ieeja
[ Jauni komentāri · Meklēšana · RSS ]


   Ziedo vietnes attīstībai!
Lappuse 1 no 11
Foruma moderators: otomars, Valduha, Meilis 
Forums » Kara tēma » WW2 » Kauja par Krimu. (Manšteina fenomens.)
Kauja par Krimu.
ValduhaDatums: Piektdiena, 04.Novembris.2016, 09:52 | Komentāri # 1
Stāstnieks

Komentāri: 5414
 Izgājis
Par aktivitāti Par labu aktivitāti Par izcilu aktivitāti Par superaktivitāti Kluba biedrs Kluba Goda biedrs Kluba valdes loceklis Vip persona Kluba Vadība Balvu ielāde ...
Kopš 2014. gada, kad Krimu okupēja Krievija, kaimiņzemē atkal tika aktualizēta Krimas "varonīgā" aizstāvēšana 1941. - 1942. gadā. Proti, pret milzīgo vācu pārspēku (11. Vērmahta armija pret 41., 44. , 51. un Piejūras armiju Sevostopolē) padomju spēki cīnījās ar nepieredzētu drosmi! Tam par pierādījumu ir "varoņpilsētu" nosaukuma piešķiršana Kerčai un Sevastopolei! Diemžēl padomju pārsvars 4:1 bija par mazu, lai noturētu šo "neieņemamo cietoksni". bimbat
Apskatīsim šo varonīgo Vērmahta, es atvainojos, Sarkanās Armijas kauju no sākuma līdz galam.
Iesākumam daži "neapstrīdami" fakti:


Te, asins uzkurināšanai, neliela varoņpoēma par šo tēmu:
Вторая оборона Севастополя длилась 250 дней и во многом определила дальнейшее развитие всех военных действий: противник не смог продолжить наступление, а советские войска успели сконцентрироваться и дать врагу жестокий отпор. Вторая мировая война в очередной раз доказала важное геополитическое и стратегическое значение Крымского полуострова и Севастополя, имевшее стратегическое значение для обеих сторон. Крымская авиация имела возможность наносить удары по нефтеносным промыслам Румынии, нанося врагу серьезный урон. Для немцев полуостров был основным препятствием на пути к Кавказу и Волге, плацдармом для дальнейшего наступления. К началу войны Севастопольский оборонительный район был одним из самых укрепленных мест в мире и включал в себя десятки орудийных позиций, минные поля, две береговые бронебашенные батареи (ББ) (на месте 35-й батареи сегодня работает мемориальный комплекс), вооруженные артиллерией крупного калибра. Зная об этом, немцы бросили против защитников города свои лучшие силы. Ход второй обороны Севастополя Наступление на Севастополь началось после мощной бомбардировки 2 ноября 1941 года. Противник полностью окружил город, бои шли по всему периметру, однако за 10 дней наступление не принесло особых результатов. Авианалеты не прекращались ни днём, ни ночью и, по свидетельствам очевидцев, день за днём становились всё мощнее. Повторный штурм был предпринят 17 декабря. Для подавления огня советских войск немцы провели массированную артиллерийскую подготовку, при которой использовались сверхмощные крупнокалиберные мортиры и гаубицы, в том числе и легендарная пушка «Дора». Город практически сравняли с землёй, однако противник вновь не смог продвинуться вперёд и был отбит. Понеся большие потери, войска вермахта вынуждены были остановиться. После этого наступило относительное затишье, хотя, авиаудары не прекращались. Советская артиллерия была частично уничтожена, поэтому вражеские самолёты постоянно висели над городом. Последний штурм Севастополя начался 7 июня 1942 года. В течение 10 дней шли ожесточенные бои по всему периметру района, но в итоге к 17 числу гитлеровцы захватили целый ряд важных позиций – «Орлиное гнездо» у подножия Сапун-горы, форт «Сталин» и укрепление ББ-30. Фактически город был взят. 30 июня военное командование объявило эвакуацию высшего и старшего состава армии и флота. Под покровом темноты на подводных лодках город покинуло командование и партийное руководство. Во главе оставшихся в городе частей был оставлен генерал-майор Новиков. Войска стекались на мыс Херсонес для эвакуации. В итоге в районе ББ-35 оказалось 78 230 советских военнослужащих, почти не имевших боеприпасов. Отступая по казематам и подземельям, бойцы сражались до последнего патрона, защищая каждую комнату и отказываясь сложить оружие. Укрывшихся солдат выкуривали удушливым газом… Силы были не равны, после нескольких дней боёв почти все защитники города были либо уничтожены, либо захвачены в плен. Значительную часть гарнизона и местных жителей фашисты расстреляли на месте, сразу после захвата города. Потеряв Крым и ССевастополь, советская армия лишилась стратегически важного участка, путь для дальнейшего наступления немцев на Кавказ был открыт. Однако огромные потери, понесенные армией вермахта, сделали это наступление практически невозможным. Вторая оборона Севастополя во многом решила исход всех дальнейших боевых действий и не позволила немцам реализовать свой план. Остановив немцев в Крыму, советские войска получили возможность сконцентрировать свои силы для ответного удара и переломить ход боевых действий250 дней герои Севастополя удерживали превосходящие силы противника и ценой своей жизней остановили продвижение немцев на Кавказ и Волгу.

Kas tad patiesībā notika Krimā? Par to turpmāk...

Tev nebūs svešu tautu Dievus turēt augstāk par savējiem!
 
ValduhaDatums: Sestdiena, 05.Novembris.2016, 08:43 | Komentāri # 2
Stāstnieks

Komentāri: 5414
 Izgājis
Par aktivitāti Par labu aktivitāti Par izcilu aktivitāti Par superaktivitāti Kluba biedrs Kluba Goda biedrs Kluba valdes loceklis Vip persona Kluba Vadība Balvu ielāde ...
Kauja par Perekopa šaurumu.

Manšteins 11. armijas komandēšanu pārņēma 17. septembrī. Uzdevums armijai bija ieņemt Rostovu pie Donas un Krimu. 11. armija sastāvēja no trim korpusiem:
XXX ak (22., 72. un mototivīzija "Leibstandarte SS Adolf Hitler") un
XXXXIX ak (1. un 4. kalnu divīzijas un 170. divīzija) vajāja atejošās krievu vienības pār Nogajas stepi virzienā uz Azovas jūru.
LIV ak (46., 73. un 50. divīzija (uz to brīdi atradās pie Odesas)) pašlaik izvērsās pret Perekopa šaurumu Krimas ziemeļos.
Tās visas bija kājnieku divīzijas, kas nozīmē, ka 11. armijas rīcībā tanku nebija. Izņēmums - teicami apbruņotā motodivīzija "Leibstandarte SS Adolf Hitler", bet arī tās sastāvā bija vienīgi izlūktanki.
Manšteins saprata, ka ar viena paša LIV korpusa trim divīzijām viņš var ielauzties Krimā, bet to ieņemt būtu nereāli.
Pieeju Krimai 7 km plato Perekopa šaurumu un aiz tā esošo 3 - 4 km plato Išunas šaurumu aizstāvēja krievu 51. armija 6 divīziju sastāvā. Tas bija pilnīgi atklāts apvidus, turklāt Perekopa šaurumu šķērsoja līdz 15 m dziļais Tatāru grāvis. Lieki piebilst, ka tās bija pamatīgi izbūvētas un 15 km dziļumā ešelonētas aizstāvības pozīcijas , kuras nebija iespējams apiet.



Manšteina plāns bija sekojošs:
Ar LIV korpusa divām divīzijām pārraut Perekopa šaurumu, un tad, pievelkot no Odesas 50. divīziju uzbrukt, Išunas šaurumam. Šim nolūkam korpusa rīcībā tika nodota lielākā daļa 11. armijas artilērijas.

Neliela atkāpe. Šķiet nedaudz dīvaini, ka prātā var ienākt doma ar 3 divīzijām (pirmajā posmā ar divām), bez tankiem uzbrukt klajā laukā labi izbūvētās pozīcijās sēdošām 6 pretinieka divīzijām, kurām, turklāt, ir arī tanki. Salīdzinājumam 1944. gada decembrī 3. Kurzemes lielkaujā krievi pret 19. divīziju kaujā raidīja 10 divīzijas un 1 tanku korpusu, bet 14 dienās tā arī nespēja pārraut fronti. Bet 2. Kurzemes lielkaujā 1. - 15. novembrī Vaiņodes iecirknī 12 km platā frontē ar 80!!! divīzijām krievi ieguva vien 4 km dziļu un 12 km platu telpu.

Tālākajās operācijās bija paredzēts iesaistīt XXXXIX kalnu korpusu un motodivīziju. Sevišķa nozīme bija motodivīzijas "Leibstandarte SS Adolf Hitler" iesaistei. Par cik tā bija vienīgā mobilā vienība, tad tai straujā triecienā vajadzēja uzbrukt Sevostopoles cietoksnim. Pārējām divīzijam vajadzēja, neapstājoties, vajāt atejošās pretinieka vienības, neļaujot tām izveidot jaunu aizstāvības līniju. Hitlers, pēc īsām pārdomām, atļāva Manšteinam Krimas operācijā iesaistīt kalnu korpusu, ar piebildi, ka pēc Krimas ieņemšanas, tas pār Kerčas šaurumu jāpārsviež tālākām kaujām par Kaukāzu.
XXX korpusam un XXXXIX korpusa 170. divīzijai kopā ar rumāņu 3. armiju un rumāņu kavalērijas korpusu bija jāpaliek Nogajas stepē. Tas gan bija liels risks, jo rumāņu kaujas spējas Manšteins vērtēja kā ļoti zemas. Līdz šim rumāņus izmantoja vienīgi piekrastes vai flangu piesegšanas operācijās. Arī Odesas aplenkumam,pie rumāņu 4. armijas, drošības pēc bija atstāta 50. kājnieku divīzija. Lai mazinātu risku, rumāņu divīzijas izvietoja starp vērmahta vienībām, bet tieši rumāņu faktors sajauca Manšteinam visas kārtis... Par to nākošajā reizē...

Tev nebūs svešu tautu Dievus turēt augstāk par savējiem!
 
ValduhaDatums: Svētdiena, 06.Novembris.2016, 05:54 | Komentāri # 3
Stāstnieks

Komentāri: 5414
 Izgājis
Par aktivitāti Par labu aktivitāti Par izcilu aktivitāti Par superaktivitāti Kluba biedrs Kluba Goda biedrs Kluba valdes loceklis Vip persona Kluba Vadība Balvu ielāde ...
24. septembrī LIV korpuss sāka uzbrukumu Perekopam.

Interesants fakts - šī bija pirmā kauja, kurā boļševikiem bija absolūts pārsvars gaisā! Tomēr Manšteina pārliecība par savu vienību kaujasspējām bija pamatota. 46. un 73. divīzija trijās dienās, sakaujot padomju 156. un 276. divīziju, pārrāva fronti, šķērsoja Tatāru grāvi un ieņēma Perekopu. Lai arī padomju vēsturnieki rakstīja, ka Perekopu aizstāvēja tikai 156. divīzija, fakti runā pavisam ko citu. Piemēram 25. septembrī 46. divīzijas iecirknī tika saņemti gūstekņi no 5 dažādām krievu divīzijām! Pavisam gūstā padevās 10 000 sarkanarmiešu. Vācieši ieguva 112 tankus un 135 lielgabalus.
Bet tad notika tas, no kā Manšteins baidījās - Nogaijas stepē krievi pārgāja uzbrukumā, kaujās sviežot divas jaunas armijas (9. un 18.). Un, ja vērmahta daļas triecienu izturēja, tad rumāņi vienkārši bēga...


Neliela atkāpe. Manšteins bija pareizi novērtējis rumāņu kaujas spējas. Interesanti, ka viņi nevis vienkārši atkāpās, bet pameta kaujas laukā visu artilēriju (tieši tāpat, kā gadu vēlāk Staļingradas frontē). Dīvaini, ka pēc šīs pieredzes Hitlers tieši rumāņus un itāļus novietoja 6. armijas flangā pie Staļingradas... Kā rādīja vēlākā kara attīstība, tad rumāņi neaizstāvēja pat savu zemi. Viņi vienkārši nebija karotāji... Te arī ir atbilde, kāpēc vācieši nepaļāvās uz Austrumeiropas tautu bruņotajām vienībām, atvēlot tām otršķirīgu lomu. Tieši tāpēc arī Vlasova armiju nesvieda frontē, jo tās masu veidoja tie paši, kas 1941. - 42. gadā, pamezdami tankus, sabēga mežos. Arī latviešu karavīriem, sākumā rotu un bataljonu sastāvā nācās pierādīt savas kaujasspējas Ļeņingradas frontē, lai tās sāktu uzskatīt par vienībām, uz kurām var paļauties.

Kauja par Išunas šaurumu.

Turpmākā Krimas operācija bija jāatliek. XXXXIX kalnu korpusu un motodivīziju "Leibstandarte SS Adolf Hitler", kas jau atradās ceļā uz Krimu, nācās pagriezt atpakaļ, lai likvidētu 15 km plato frontes pārrāvumu. Punktu šai krievu ofensīvai pielika fon Kleista 1. tanku grupa, kas no Ziemeļiem ietriecās abu padomju armiju flangā. Rezultātā 18. armija tika iznīcināta pilnībā. Gūstā krita 65 000 sarkanarmiešu. Trofejās 212 tanku un 672 lielgabalu.
Beidzot arī Hitlers saprata, ka 11. armija nevar vienlaicīgi pildīt divus uzdevumus. Tās pārziņā atstāja Krimu, bet Rostovas ieņemšanu uzticēja fon Kleista tankiem. Tiesa, Manšteinam tika atņemts gan XXXXIX kalnu korpuss, gan "Leibstandarte SS Adolf Hitler", tā vietā piešķirot "vecos - labos rumāņu draugus"... :D Būtībā, Krimas ieņemšanai atvēlēto spēku kļuva mazāk, tiesa, 11. armijai vairs nebija jāuztraucas par savu aizmuguri.
Pa to laiku uz Krimu tika evakuēta arī Odesā ieslēgtā Piejūras armija, kas jūtami pastiprināja krievu aizsardzību. Tagad Manšteinam, ar viņa rīcībā esošām 6 divīzijām, vajadzēja pārraut nākamo, daudz labāk aizsargāto Išunas šaurumu, un sakaut 8 strēlnieku un 4 kavalērijas divīzijas, nemaz nerunājot par Kerčas, Simferopoles, Feodosijas un galu galā Sevostopoles ieņemšanu. Turklāt krievi prettriecieniem varēja izmantot tankus, kuru 11. armijas rīcībā nebija.
Frontes platums (šaurums) ļāva triecienam izmantot tikai 3 divīzijas. XXX korpuss kaujās varēja iesaistīties tikai pēc tam, kad vācu spēki būs izlauzušies operatīvajā plašumā.
Operācija sākās 18. oktobrī.

Tās laikā 11. armijas rīcībā nodeva Meldersa iznīcinātāju eskadru, kas neļāva padomju aviācijai netraucēti pārvaldīt gaisa telpu.

25. oktobrī jau šķita, ka uzbrukums apstāsies. Vērmahta divīzijas 8 dienu nepārtrauktajās smagajās kaujās bija nonākušas uz spēku izsīkuma robežas. Šo dienu Manšteins raksturo kā visas Krimas operācijas kritiskāko brīdi. Ja uzbrukums apstātos, tad sapnis par Krimu būtu izsapņots. Te jo spilgti atklājās vācu karavīra cīņasspars - brīdī, kad vairs nav spēka, celties vēl pēdējam triecienam. Un tas izdevās. 26. oktobrī aizsardzības līnija tika pārrauta, un 28. oktobrī padomju fronte sabruka.
Krievu komandieri savos ziņojumos norādīja, ka smagos zaudējumus radīja vācu masīvie vācu tanku uzbrukumi... Kā iepriekš minēju, tad 11. armijas rīcībā nebija NEVIENA tanka!

Tev nebūs svešu tautu Dievus turēt augstāk par savējiem!
 
ValduhaDatums: Svētdiena, 06.Novembris.2016, 06:50 | Komentāri # 4
Stāstnieks

Komentāri: 5414
 Izgājis
Par aktivitāti Par labu aktivitāti Par izcilu aktivitāti Par superaktivitāti Kluba biedrs Kluba Goda biedrs Kluba valdes loceklis Vip persona Kluba Vadība Balvu ielāde ...
Fronte bija pārrauta un vārti uz Krimu vaļā. Bet tas vēl nenozīmēja uzvaru. Manšteina plāns bija nevis apstāties, pārgrupēties un atgūt spēkus, bet neapstājoties vajāt atejošo ienaidnieku, neļaujot tam attapties un ieņemt jaunu frontes līniju. No kaujās izmocītajām LIV korpusa divīzijām saformēja mobilo brigādi, kurai nācās traukties uz Sevostopoli, pārsteigt cietokšņa aizstāvjus ar cerību to ieņemt spējā triecienā (šim, izšķirošajam triecienam tik ļoti pietrūka motodivīzijas "Leibstandarte SS Adolf Hitler"). XXX korpusam vajadzēja ieņemt Simferopoli, tādējādi atgriežot krievu vienībām vienīgo lielo satiksmes ceļu uz Sevostopoli. Bet, pēdējā brīdī armijas rīcībā nodotajam, XLII korpusam (132. un 24. divīzija) nācās apsteigt atejošo ienaidnieku, un pirmajam ieņemt Parpačas šaurumu, un pēc tam uzbrukt Kerčai.

19. novembrī visi nospraustie mērķi (izņemot Sevostopoles cietoksni) bija sasniegti. Simferopole, Feodosija un Kerča atradās vācu rokās. Gūstā krita pāri par 100 000 sarkanarmiešu. Tagad Manšteina priekšā stāvēja pēdējais izaicinājums - pasaules stiprākais cietoksnis Sevostopole!

Tev nebūs svešu tautu Dievus turēt augstāk par savējiem!
 
ValduhaDatums: Piektdiena, 11.Novembris.2016, 06:27 | Komentāri # 5
Stāstnieks

Komentāri: 5414
 Izgājis
Par aktivitāti Par labu aktivitāti Par izcilu aktivitāti Par superaktivitāti Kluba biedrs Kluba Goda biedrs Kluba valdes loceklis Vip persona Kluba Vadība Balvu ielāde ...
1. kauja par Sevostopoli.

Krievijas vēsturē iegājis jēdziens par 250 dienu ilgušo Sevostopoles aizstāvēšanu.

Tas gan, maigi izsakoties, neatbilst patiesībai... Arī trīs vērmahta uzbrukumu cietoksnim izdalīšana ir nekorekta, jo mēģinājumu no LIV korpusa saformētās mobilās kaujas grupas, uzreiz pēc Išunas zemesšauruma pārraušanas, pēkšņā triecienā pārsteigt Sevostopoles aizstāvjus, par īstu uzbrukumu nosaukt var tikai, ar mazvērtības kompleksu sirgstošs, urrāpatriots.
Manšteins veica divus uzbrukumus cietoksnim - 1941. gada 17. - 29. decembis un 1942. gada 2.jūnijs - 4. jūlijs, tātad 46 dienas. Pa vidu bija krievu uzbrukumi, piesegšanai atstātajām vācu vienībām un Sarkanās Armijas desants Eipatorijā, ar mērķi sakaut 11. armijas sedzējvienības. Bet par to vēlāk...

Sevostopoles cietoksnis.

Te jāaplūko, kas tad īsti bija Sevostopoles cietoksnis - galvenā PSRS jūras kara flotes bāze Melnajā jūrā.

Tā bija no divām pusēm (R un D) jūras, un no divām pusēm (Z un A) grūti pārvarāmu klinšu un triju, pamatīgi sagatavotu un dziļi ešelonētu aizstāvības pozīciju loku aizsargāta, jūras osta (Severnajas līcis), kura atradās uz Z no pilsētas. Kamēr osta atradās krievu rokās, sakarā ar padomju flotes absolūto dominanci Melnajā jūrā, cietoksnis bija praktiski neieņemams. Tā iemesla dēļ uzbrukt vajadzēja no Z vai ZA, bet tieši šis virziens bija nocietināts visstiprāk. Tur atradās neskaitāmi betona doti un, ar smago artilēriju bruņoti forti, kuriem vācieši bija iedevuši zīmīgus nosaukumus: „Staļins”, „GPU”, „Sibīrija”, „Molotovs”, „ČK”, „Volga” un tamlīdzīgi.
Bet galvenais ugunsspēks bija divas, vēl cara laikā izbūvētas, 305 mm bruņotas baterijas Nr. 30 un Nr. 35 (vācu nosaukumi attiecīgi: „Maksims Gorkijs 1” un „Maksims Gorkijs 2”).

Tev nebūs svešu tautu Dievus turēt augstāk par savējiem!
 
ValduhaDatums: Piektdiena, 11.Novembris.2016, 06:33 | Komentāri # 6
Stāstnieks

Komentāri: 5414
 Izgājis
Par aktivitāti Par labu aktivitāti Par izcilu aktivitāti Par superaktivitāti Kluba biedrs Kluba Goda biedrs Kluba valdes loceklis Vip persona Kluba Vadība Balvu ielāde ...


Pēc vērmahta rīcībā esošajām ziņām, Sevostopoli aizstāvēja spēki apmēram 9 divīziju stiprumā, jo pa Melno jūru garnizons nepārtraukti tika pastiprināts. Tas nozīmēja, ka Manšteinam vajadzēja sakopot visus viņa rīcībā esošos spēkus. No ziemeļiem uzbrukumam sakopoja LIV korpusu (22., 24., 50. un 132. div.), bet XXX korpusam (72. un 170. div. + rumāņu brigāde)dienvidos bija paredzēts atslogojuma uzbrukums. 73. divīzija tika novirzīta uz ziemeļiem kā uzbrukuma rezerve. Diemžēl, jau 17. novembrī, sakarā ar grūtībām Rostovas frontē, 73. divīzija tika Manšteinam atņemta, pārsviešanai uz apdraudēto iecirkni. Tātad ar 6 kaujas spējīgām divīzijām bija jāieņem cietoksnis, kuru aizstāvēja pretinieks 9 divīziju stiprumā…

Vislielākās raizes Manšteinam radīja paredzamais krievu jūras desants Kerčas pussalā. Par to, ka tas agri vai vēlu notiks – šaubu nebija. Tāpēc Kerčas rajonā tika atstāta 46. divīzija un XLII korpusa štābs.

Skaidrs, ka ar šiem spēkiem bija par maz, bet vairāk Manšteina rīcībā nebija. Pārējās rumāņu vienības atradās Jailas kalnos cīņai ar partizāniem, un D, DA piekrastes piesegšanai.

Tagad visu izšķīra laiks. Sevostopole bija jāieņem, kamēr krievi nav paspējuši atjaunot savas divīzijas desanta operācijām. Uzbrukuma sākums tika nolikts uz 27. - 28. novembri. Līdz tam laikam varēja būt pabeigta spēku pārgrupēšana, un, kas pats galvenais, piegādāta artilērijas munīcija. Diemžēl, līdzīgi kā uzbrukumam Maskavai, arī šeit savas korekcijas ieviesa 1941. gada ziema. Rudens lietavas Krimā vienīgo ceļu no Z uz Simferopoli pārvērta dubļu jūrā. Uz 17. novembri no ierindas bija izgājuši 50% transporta. Savukārt Krievijas kontinentālajā daļā jau bija iestājusies barga ziema, kas no ierindas izsita 4 no 5 lokomotīvēm, kuras atradās 11. armijas rīcībā. Tādējādi uzbrukums varēja sākties ar trīs nedēļu nokavēšanos – 17. decembrī. Kā vēlāk izrādījās, ar to pietika, lai krievi, šoreiz, izglābtu Sevostopoli.

Tev nebūs svešu tautu Dievus turēt augstāk par savējiem!
 
ValduhaDatums: Piektdiena, 11.Novembris.2016, 09:09 | Komentāri # 7
Stāstnieks

Komentāri: 5414
 Izgājis
Par aktivitāti Par labu aktivitāti Par izcilu aktivitāti Par superaktivitāti Kluba biedrs Kluba Goda biedrs Kluba valdes loceklis Vip persona Kluba Vadība Balvu ielāde ...
Uzbrukuma pirmajā posmā vajadzēja ieņemt krievu aizsardzības un apgādes ceļus starp Kačas un Balbekas upēm. Šeit galvenais kauju smagums gūlās uz 22. divīziju.

Nākamās bija jāieņem augstienes uz D no Balbekas.

Arī šo triecienu veica 22. un 132. divīzijas.
Tālāk 24. un 50. divīzijai, kuras uzbruka no ZA vajadzēja izlauzties līdz "Staļina fortam", un to ieņemt. Tas dotu iespēju no šīs valdošās augstienes kontrolēt Severnaja līci un ostu.

Tieši šī posma izšķirošajās kaujās bija paredzēts iesaistīt rezervē atstāto 73. divīziju, bet to, kā jau iepriekš minēju, 11. armijai atņēma.
Karte ar vispārējo karadarbības attēlojumu. Kā redzams augšā kreisajā malā (ZR) esošā rumāņu brigāde uzbrukumā netiek iesaistīta.

Tev nebūs svešu tautu Dievus turēt augstāk par savējiem!
 
ValduhaDatums: Piektdiena, 11.Novembris.2016, 10:18 | Komentāri # 8
Stāstnieks

Komentāri: 5414
 Izgājis
Par aktivitāti Par labu aktivitāti Par izcilu aktivitāti Par superaktivitāti Kluba biedrs Kluba Goda biedrs Kluba valdes loceklis Vip persona Kluba Vadība Balvu ielāde ...
29. decembrī, kad "Staļina fortam" teju, teju vajadzēja krist, notika tas, ko Manšteins jau paredzēja - Krievi izsēdināja jūras desantu Kerčā. Un lai arī tur atstātā 46. divīzija šo iebrukumu nosprostoja, aiznākošajā dienā desants (2 divīziju stiprumā) tika izsēdināts arī Feodosijā. Lieki piebilst, ka rumāņu vienības vienkārši piesita pēdu...

29. decembrī Manšteins vēl nepārtrauca uzbrukumu "Staļina fortam". Viņš pavēlēja pārtraukt atslogojuma uzbrukumus XXX korpusam, un 170. divīziju nosūtīja uz Kerčas pussalu, bet pēs desanta izsēdināšanas Feodosijā, XLII korpusa štābs pieņēma vienpersonisku lēmumu atvilkt pie Kerčas dislocēto 46. divīziju uz Parpačas šaurumu.

Tas bija pirmais gadījums Krievijas kampaņas laikā, kad kāds komandieris ignorēja pavēli. Manšteins šo situāciju novērtēja pareizi - ja krievu desants Feodosijā būtu rīkojies izlēmīgi un operatīvi, tad tas jau laicīgi noslēgtu Parpačas šaurumu, bet 46. divīzija, 30 grādu salā veikusi 120 km, vairs nebūtu spējīga to pārraut. Lieki teikt, ka korpusa komandieris grāfs Sponeks nekavējoties tika atstādināts no amata.
Šajā situācija uzbrukums Sevostopolei bija jāpārtrauc, un LIV korpuss jāatvelk uz Balbekas ielejas Z augstienēm, lai varētu atbrīvot spēkus krievu desanta norobežošanai.

Pateicoties krievu pasīvajai rīcībai, Manšteinam izdevās izveidot, lai arī plānu, tomēr nepārtrauktu frontes līniju.

Kartē labi redzama situācija pie Kerčas pussalas. Der precizēt, ka 170. divīziju pārstāvēja viens vienīgs 213. kājnieku pulks. Lai kaut cik paceltu rumāņu brigādes kaujas spējas, un vienība neizjuktu pie pirmā krievu trieciena (aizsargāja izveidotās frontes D sektoru), uz to tika nosūtīti visi, no štābiem izbrīvētie vācu virsnieki. Tas līdzēja. Sevišķa nozīme bija brigādes rīcībā esošās artilērijas pareizai izmantošanai.
Pa tam lāgam Kerčā un Feodosijā turpinājās desanta izsēdināšana. Kopumā uz Krimu krievi pārsvieda divas armijas: 51. - Kerčā un 44. - Feodosijā.

Neliela atkāpe.
Divi interesanti fakti:
1. Par cik Krima vēsturiski nespēja sevi nodrošināt ar pārtiku, tā tika ievesta. Lieki teikt, ka atkāpjoties, krievi visas rezerves iznīcināja. Tad nu "vācu fašistiskie iebrucēji" bija spiesti samazināt pārtikas devas regulārajai armijai, lai pabarotu ne tikai vietējos iedzīvotājus, bet arī karagūstekņus, kurus, sakarā ar transporta problēmām, nevarēja evakuēt uz aizmuguri!!! Fakts: Krimā 1941./42. gada ziemā karagūstekņu nometnēs mirstība bija zem 2%, ko galvenokārt sastādīja smagi ievainotie. Feodosijas gūstekņu nometnē atradās ap 8 000 karavīru. Pēc krievu desanta izsēšanās, nometnes apsardze aizbēga. Tad nu gūstekņi, tā vietā, lai priecātos par atbrīvošanu, paši saorganizējās, un aizmaršēja Simferopoles virzienā pie vāciešiem...
2. Feodosijas kara hospitālī esošie vērmahta ievainotie visi tika nogalināti! Tie, kuri nespēja kustēties, tika iznesti ārā ziemas salā, un aplieti ar ūdeni. Ja atceramies, tad identisku "procedūru" boļševiki veica arī "Holmas cietoksnī". Arī tur, prettriecienā atkarojot hospitāli, vācieši atrada vien "ledus gabalus"... ...tā teikt, viela pārdomām...

Tev nebūs svešu tautu Dievus turēt augstāk par savējiem!
 
ValduhaDatums: Svētdiena, 13.Novembris.2016, 19:21 | Komentāri # 9
Stāstnieks

Komentāri: 5414
 Izgājis
Par aktivitāti Par labu aktivitāti Par izcilu aktivitāti Par superaktivitāti Kluba biedrs Kluba Goda biedrs Kluba valdes loceklis Vip persona Kluba Vadība Balvu ielāde ...
5. janvārī 11. armiju pārsteidza jauns trieciens. Krievi izsēdināja vēl vienu desantu - Eipatorijā – pie Sevostopoles esošo divīziju aizmugurē.

Vienlaicīgi pilsētā iebruka lielas partizānu vienības. Armijas eksistence atkal karājās mata galā. Svarīgi bija, cik vien ātri iespējams, likvidēt šo priekštilta pozīciju, pirms pretinieks pagūst pievest papildspēkus. Uz Eipatoriju tika nosūtīti divi 22. kājnieku divīzijas bataljoni, kā arī novirzīts, uz Kerčas pussalu maršējošais 105. kājnieku pulks. 7. Janvārī pilsēta bija atgūta. Bez Sarkanās Armijas karavīriem, kaujā krita arī 1200 partizānu.
Neskatoties uz saspringto situāciju, Manšteinam pietika nekaunības pašam uzbrukt Feodosijā izsēdinātajai 44. armijai, lai to atspiestu aiz Parpačas šauruma, tādējādi saīsinot aizstāvamo fronti. Šim avantūriskajam uzbrukumam viņš novirzīja 3,5 divīzijas no XXX un XLII korpusa, kā arī, tanī frontes sektorā esošo, rumāņu kalnu brigādi. Un tas neskatoties uz faktu, ka Feodosijā krievi bija paguvuši izsēdināt 8 kājnieku divīzijas un 2 brigādes!

Neliela atkāpe.
Vai jūs zināt kādu gadījumu, kad slavenais „uzvaras maršals” – maršals Žukovs būtu īstenojis uzbrukumu ar spēku samēru, nē, nevis 1:3 pretinieku labā, bet 3:1 par labu sev? Nepūlieties meklēt, tik bezcerīgus uzbrukumus „lielais stratēģis” nemaz nesāka. Savā pirmajā vērienīgajā operācijā – uzbrukumā Rževai 1942. gada janvārī - februārī, kuras uzdevums bija iznīcināt, līdzšinējos uzbrukumos novājināto vērmahta 9. armiju un 4. tanku armiju (par tanku armiju uz to brīdi viņu varēja saukt visai nosacīti) maršalam izrādījās par maz ar viņa rīcībā esošajām 9 armijām, kā arī viņa pakļautībā nodotajām 2 Kaļiņinas frontes (maršals Koņevs) armijām.

Lielais stratēģis pat pamanījās 2 armijas un vienu kavalērijas korpusu pazaudēt ielenkumos…
Kā savulaik teica cits maršals – Timošanko – visa Žukova stratēģija ir uzbrukt ar desmitkārtīgu pārsvaru!

Diemžēl Manšteins nezināja šo postulātu, bet, lai cik dīvaini, uzbrukums izdevās. 44. armija tika izsista no Feodosijas, un atspiesta aiz Parpačas šauruma, turklāt ar ievērojamiem zaudējumiem – 6700 kritušo, 10 000 gūstekņu, 170 lielgabalu un 85 tanki. Kā jau vairakkārt minēju, 11. armijas rīcībā tanku nebija.
krievu tankists padodas rumāņu karavīriem pie Feodosijas.
Vienu brīdi Manšteina štābā pat pavīdēja doma, mēģināt, pie reizes, krievus sakaut visā Kerčas pussalā. Tomēr šo domu atmeta, galvenokārt pamatojoties uz līdzšinējās kaujās nogurušo karaspēku.
Pa tam lāgam Sarkanā Armija pār aizsalušo Kerčas jūras šaurumu nepārtraukti pieveda jaunus spēkus. Uz 29. janvāri pēc vācu izlūkdatiem, krievu spēki atkal sastādīja 9 divīzijas, 2 strēlnieku un 2 tanku brigādes. Tas pats notika arī Sevostopolē. Bija skaidrs, ka uzbrukumi sagaidāmi abās frontēs.
27. februārī tie arī sākās. Pavisam Sarkanā Armija veica 4 uzbrukumus, bet nekādus ievērojamus panākumus neguva.

1. uzbrukums.
No Sevostopoles, kurā uz to brīdi jau bija sakoncentrētas 7 strēlnieku divīzijas, 3 brigādes, kā arī 1 kavalērijas divīzija (tiesa, bez zirgiem) Piejūras armija mēģināja pārraut 4 Vērmahta divīziju ieņemto frontes līniju. Uzreiz jāsaka, ka šajā sektorā visās ziemas un pavasara kaujās krievi neguva nekādus panākumus.
Grūtāk vāciešiem klājās Parpačas šaurumā. Vienīgais papildinājums, ko 11. armija saņēma, bija 2 rumāņu divīzijas. Viena tika dislocēta Eipatorijas rajonā pret iespējamo jauna desanta izsēdināšanu, otru Manšteins novietoja mazāk apdraudētajā Parpačas šauruma Z malā. No Z to aizsargāja Azovas jūra, bet, priekšā esošais purvainais apvidus, liedza krieviem pret to virzīt uzbrukuma smagumpunktu. Atlikušo frontes daļu aizstāvēja 3 vācu divīzijas (46., 132. un 170.) Arī šeit krievi uzbruka ar 7 divīzijām, 2 brigādēm un vairākiem tanku bataljoniem. Turklāt rezervē atradās vēl 6 strēlnieku un 1 kavalērijas divīzija, kā arī 2 tanku brigādes. Tās bija paredzēts iesaistīt gaidāmā frontes pārrāvuma paplašināšanai. Kopumā, pēc padomju ziņām, Kerčas pussalā atradās 199 tanki! Lieki teikt, ka tieši rumāņu iecirknī Sarkanajai Armijai izdevās pārrāvums. Kā allaž, rumāņi vienkārši pameta kaujas lauku, pamezdami arī 2 vācu piedalītos artilērijas divizionus. Manšteinam nācās pārrāvuma nosprostošanai sviest kaujā savu vienīgo rezervi – 213. pulku, kā arī pārsviest no D sektora 170. divīzijas štābu un 105. pulku., tādējādi izstiepjot atlikušo vienību aizstāvības iecirkņus. Turpmākie krievu uzbrukumi sekmes nedeva, kaujas lauka bija iznīcināti 93 tanki, un 3. martā kaujas aprima gan pie Sevostopoles, gan Parpačas šaurumā.

2. uzbrukums.
13. martā Sarkanā Armija uzsāka otro mēģinājumu pārraut fronti. Šoreiz 46. divīzijas iecirknī uzbruka 8 strēlnieku divīzijas un 2 tanku brigādes. Trijās dienās vācieši iznīcināja 136 tankus no 172, kas atradās krievu rīcībā. Tomēr arī viņu spēki pamazām izsīka, un 18. martā divīzijas štābs ziņoja Manšteinam, ka vēl vienu uzbrukumu tas var arī neizturēt. Situāciju glāba tikko 11. armijai piešķirtais papildinājums – 22. tanku divīzija. Lai arī tā bija nesen saformēta, un īsti kaujai vēl negatava, Manšteinam neatlika nekas cits, kā sviest to prettriecienā. Plāns bija ar uzbrukumu no D, atšķelt krievu frontes izvirzījumu zemesšauruma Z (radies pirmajā kaujā, pārraujot rumāņu fronti), un atjaunot galveno kaujas līniju visšaurākajā vietā.

Lai arī pretuzbrukums neguva vērā ņemamus panākumus, tas pilnībā pārtrauca sarkanarmiešu uzbrukumus.

3. uzbrukums.
Sākās 26. martā, bet tika īstenots vien ar 4 strēlnieku divīzijām. Acīmredzot vērmahta tanku parādīšanās krievus bija izsitusi no sliedēm. Tiesa, 22. tanku divīzija jau bija atvilkta no frontes, lai veiktu tās pastiprinātu apmācību.

4. uzbrukums.
Pa tam lāgam 11. armija bija saņēmusi vēl vienu būtisku pastiprinājumu – 28. vieglo kājnieku divīziju. Tagad Manšteins bija mierīgs. Krievu uzbrukums, kurš sākās 9. un beidzās jau 11. aprīlī, un kurā dalību ņēma 6 - 8 strēlnieku divīzijas un 160 tanki, sabruka 4 Vērmahta divīziju ugunīs.
Kritiskais brīdis 11. armijai bija pagājis, un Manšteins sāka plānot turpmākās savu uzbrukuma operācijas…

Tev nebūs svešu tautu Dievus turēt augstāk par savējiem!
 
ValduhaDatums: Svētdiena, 13.Novembris.2016, 21:05 | Komentāri # 10
Stāstnieks

Komentāri: 5414
 Izgājis
Par aktivitāti Par labu aktivitāti Par izcilu aktivitāti Par superaktivitāti Kluba biedrs Kluba Goda biedrs Kluba valdes loceklis Vip persona Kluba Vadība Balvu ielāde ...
Neliela atgriešanās pie mistiskajiem 11. armijas tankiem.

Neliels izvilkums no padomju publikācijām par 1941. gada septembra kaujām Perekopa šaurumā:

В ночь на 25 сентября передовые части 156-й стрелковой дивизии были отведены на основной рубеж обороны: дамба, в 4 км юго-восточнее деревни Перво-Константиновка — отдельный дом, расположенный в 1,2 км юго-восточнее отметки 22. С рассветом немецкая авиация усиленно бомбардировала передний край нашей обороны, Турецкий вал и глубину обороны до села Ишунь. В 10 часов утра противник силой до четырех пехотных полков при поддержке более 50 танков и под прикрытием сильного артиллерийского и минометного огня перешел в наступление на основную оборонительную линию Перекопских позиций, нанося главный удар вдоль Перекопского залива. После упорных боев наши части оставили город Перекоп и отошли за Турецкий вал, за исключением третьего батальона 417-го стрелкового полка, саперной роты и двух батарей, которые продолжали вести бой севернее Перекопа в районе Кантемировки.
Контратака 14 танков Т-37 и Т-38, приданных 156-й стрелковой дивизии, не удалась. Все 14 машин были уничтожены.

В 7 часов утра 26 сентября две немецкие пехотные дивизии, поддержанные 100 танками начали наступление на позиции 156-й стрелковой дивизии. К 11 часам утра немцы заняли Турецкий вал и вышли к Армянску.

Te jāatzīmē, ka Manšteina rīcībā bija nodots 190. vieglais triecienlielgabalu divizions, kurā ietilpa 18 gabali 75 mm triecienlielgabali StuG III Ausf C/D. Pilnīgi iespējams, ka padomju komandējošais sastāvs, būdams afekta stāvoklī, šajos 18 pašgājējlielgabalos saskatīja 50-100 vācu tankus...
1941. gada 3. novembrī, jau pēc otrā - Išunas šauruma pārvarēšanas, kuras laikā Piejūras armija tika sakauta, jo "vācieši uzbrukumā iesaistīja lielus tanku spēkus", Manšteinam piešķīra vēl 22 triecienlielgabalus StuG III Ausf C/D, kurus vēlāk izmantoja Jailas kalnos, lai pabalstītu rumāņu spēkus cīņā ar partizāniem.
Izskatījās šadi:


Pirmie tanki Krimā parādījās 1942. gada martā 22. tanku divīzijas sastāvā: Pz.Kpfw. II - 45 gab., Pz.Kpfw. 38(t) - 77 gab un Pz.Kpfw. IV. - 20 gab.

Tev nebūs svešu tautu Dievus turēt augstāk par savējiem!
 
ValduhaDatums: Sestdiena, 07.Janvāris.2017, 06:08 | Komentāri # 11
Stāstnieks

Komentāri: 5414
 Izgājis
Par aktivitāti Par labu aktivitāti Par izcilu aktivitāti Par superaktivitāti Kluba biedrs Kluba Goda biedrs Kluba valdes loceklis Vip persona Kluba Vadība Balvu ielāde ...
Par aprakstītajām kaujām, un sarkanarmiešu desantu, Manšteins pēc kara britu advokātam, kurš uzņēmās viņa aizstāvību tribunālā, teica, ka šis posms visa kara laikā bijis psiholoģiski vissmagākais, jo viņš labi apzinājies, ka tikai un vienīgi krievu augstāko komandieru nemākulība un neizlēmība vairākas reizes paglāba 11. armiju no pilnīgas iznīcināšanas.
Tev nebūs svešu tautu Dievus turēt augstāk par savējiem!
 
ValduhaDatums: Sestdiena, 07.Janvāris.2017, 06:44 | Komentāri # 12
Stāstnieks

Komentāri: 5414
 Izgājis
Par aktivitāti Par labu aktivitāti Par izcilu aktivitāti Par superaktivitāti Kluba biedrs Kluba Goda biedrs Kluba valdes loceklis Vip persona Kluba Vadība Balvu ielāde ...
Operācija „Sīgas medības” ("Trappenjagd")
Pirms aplūkojam šo, vienu no WWII laika izcilākajām operācijām, salīdzināsim Sarkanās Armijas kaujas spējas, kādas tās bija 1941. gada un 1942. gada vasarā. Kara sākuma pirmajos divos mēnešos Vērmahts iznīcināja „Eiropas atbrīvošanas armijas” pamatmasu. Cēlonis tam, pēc Kārļa Marksa definīcijas, bija vienkāršs: augšas (komandējošais sastāvs) nespēja karot, bet apakšas (karavīri) nevēlējās karot. Patiesībā arī komandējošais sastāvs nevēlējās karot, jo tieši virsnieku bēgšana armiju pārvērta neorganizētā ļaužu masā.
1941. gada rudenī Sarkanā Armija, praktiski, tika saformēta no jauna. Atšķirībā no kara sākuma karavīriem šiem ģimenes atradās frontes padomju pusē, un Staļina direktīva, par gūstā padevušamies nodevējiem, lika tiem izšķirties – vai nu tu krīti, un ģimene tiek pabalstīta, vai nu tu padodies, bet ģimene tiek represēta. Tas būtiski paaugstināja krievu vienību kaujas spēju. Arī aizmugurē esošās NKVD sprostvienības „motivēja” karavīrus turpināt uzbrukumus pat bezcerīgās situācijās. Līdz nāvei bija trīs soļi… …abos virzienos.
Situācija Kerčas pussalu atdalošajā Parpačas šaurumā bija sekojoša: galvenā kaujas līnija krievu Z sektorā veidoja izvirzījumu uz R. Pēc nesekmīgajiem uzbrukumiem, ar mērķi ieņemt Simferopoli, tādējādi nogriežot 11 armijas apgādes ceļus, Sarkanā Armija sakopoja jaunus spēkus. Tagad to stiprums sastāvēja no 3 armijās (44., 47. un 51.) iekļautām 17 divīzijām,

4 tanku brigādēm,

4 strēlnieku brigādēm, un 3 atsevišķiem tanku bataljoniem.

Sarkanā Armija gatavojās jaunam uzbrukumam tieši no Z izvirzījuma. Tajā arī bija koncentrēti galvenie spēki. Te atkal visā pilnībā atklājās Manšteina „nezināšana par uzbrukuma vešanas pamatprincipiem”. Tu vari uzbrukt, ja Tev ir skaitlisks pārsvars! Žukova gadījumā - 10 kārtīgs pārsvars…
Tomēr Manšteins nolēma veikt triecienu ar viņa rīcībā esošajām 5 kājnieku un, nu jau apmācīto 22. tanku divīziju.

No kājnieku divīzijās esošajiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem tika saformēta Grodeka kaujas grupa (apmēram motorizētās brigādes stiprumā).
LIV korpusu un 72. divīziju nācās atstāt Sevostopoles frontē. Rumāņu spēki tika dislocēti gar Krimas piekrasti, iespējamā jūras desanta neitralizēšanai.

Tev nebūs svešu tautu Dievus turēt augstāk par savējiem!
 
ValduhaDatums: Sestdiena, 07.Janvāris.2017, 06:49 | Komentāri # 13
Stāstnieks

Komentāri: 5414
 Izgājis
Par aktivitāti Par labu aktivitāti Par izcilu aktivitāti Par superaktivitāti Kluba biedrs Kluba Goda biedrs Kluba valdes loceklis Vip persona Kluba Vadība Balvu ielāde ...
Divas rumāņu divīzijas un kalnu brigādi Manšteins atstāja rezervē.

Par cik uzbrukumam viņas nederēja, tām bija paredzēta frontes piesegšana pēc tam, kad vācu vienības ielauzīsies krievu aizmugurē. Uzbrukumu varēja veikt tikai frontāli, jo no abām pusēm frontei bija jūra. 7. maijā kāds ungāru izcelsmes komunists – pārbēdzējs informēja padomju pusi par, nākamajā dienā gaidāmo vācu ofensīvu, tiesa, galvenā trieciena vietu viņš nezināja. Arī Vērmahta pretizlūkošana izplatīja viltus informāciju, par uzbrukumu no D uz Z, kas šajā situācijā likās visloģiskākā.
Manšteina plāns bija sekojošs: XXX korpusa 3 divīzijām vajadzēja pārraut krievu fronti šauruma D sektorā, kur padomju puse to gaidīja vismazāk.

Kad aiz 5m dziļā prettanku grāvja būs izveidota priekštilta pozīcija, triecienā vajadzēja doties 22. tanku divīzijai. Viņas uzdevums bija ietriekties Kerčas pussalā, un tad pagriezties Z virzienā, tādējādi nosprostojot galvenos krievu spēkus, kuri atradās frontes Z izvirzījumā.

Tajā brīdī no frontes Z sektora vajadzēja noņemties, līdz tam, padomju spēkus saistošajai, 170. divīzijai, un ar ātru maršu sekot uzbrūkošajām vācu vienībām. Viņas vietu nācās ieņemt rumāņiem.
Savukārt no XXX korpusa un rumāņu divīziju mobilā transporta sastādītajai pulkveža Gradeka mobilajai brigādei, bija paredzēts traukties Kerčas virzienā, lai neļautu atejošajām krievu daļām izveidot jaunu fronti.

Tev nebūs svešu tautu Dievus turēt augstāk par savējiem!
 
ValduhaDatums: Sestdiena, 07.Janvāris.2017, 07:07 | Komentāri # 14
Stāstnieks

Komentāri: 5414
 Izgājis
Par aktivitāti Par labu aktivitāti Par izcilu aktivitāti Par superaktivitāti Kluba biedrs Kluba Goda biedrs Kluba valdes loceklis Vip persona Kluba Vadība Balvu ielāde ...
Bet galvenais Manšteina trumpis bija 250 karavīru jūras desanta izsēdināšana krievu aizmugurē. To vajadzēja veikt, artilērijas sagatavošanās uguns trokšņa piesegā, lai boļševiki neko nemanītu.

Tās uzdevums bija no sāniem iebrukt 63. gvardes strēlnieku divīzijas pozīcijās, un izveidot priekštilta placdarmu otrpus tanku grāvja. Tas, savukārt, atvieglotu 132. kājnieku divīzijas sapieriem izveidot pāreju tankiem.
Šīs operācijas sekmes, galvenokārt, bija atkarīgas no abu mobilo vienību (22. tanku divīzija un Gradeka mobilā brigāde) uzbrukuma ātruma. Ja tās iestrēgs, un krievi paspēs atiet lai izveidotu jaunu aizstāvības līniju, tad, ar Manšteina rīcībā esošajiem spēkiem, Kerčas pussalu ieņemt nebūtu reāli.
Dīvaini, bet 3 strēlnieku divīzijas un 1 tanku brigādi, kas pēc trieciena paliktu uz A no 11. armijas, un varētu veidot Kerčas aizsardzību, Manšteins neuzskatīja par vērā ņemamu spēku.

Tev nebūs svešu tautu Dievus turēt augstāk par savējiem!
 
ValduhaDatums: Svētdiena, 11.Jūnijs.2017, 06:00 | Komentāri # 15
Stāstnieks

Komentāri: 5414
 Izgājis
Par aktivitāti Par labu aktivitāti Par izcilu aktivitāti Par superaktivitāti Kluba biedrs Kluba Goda biedrs Kluba valdes loceklis Vip persona Kluba Vadība Balvu ielāde ...
Operācijas norise.

8. maija rītā ar artilērijas viesuļuguni sākās šī, domājams, viena no izcilākajām operācijām WWII laikā. Pikējošie bumbvedēji pirmāmkārtām deva triecienu pa, iepriekš izlūkotajiem, krievu vienību komandpunktiem, bet jūras desants, pretinieka nepamanīts, veiksmīgi izsēdās boļševiku aizmugurē. Vienlaicīgi ar desantniekiem, uzbrukumā devās visas trīs 30. armijas korpusa divīzijas. Fronte tika pārrauta, tomēr sākotnēji izveidotais placdarms aiz tanku grāvja bija par mazu, lai kaujā iesaistītu tankus.

Dienas vidū uzbrukumā devās arī abas 42.armijas korpusa divīzijas. To uzdevums bija saistīt galvenos krievu spēkus, kas atradās frontes Z sektorā.

Pret vakaru 30. armijas korpusam bija izdevies ielauzties 5 km platā un 7-8 km dziļā frontē. 9. maija rītā 22. tanku divīzija, ieņēmusi izejas pozīcijas, bija gatava izšķirošajam triecienam uz Z.
Šajā brīdī "visā spožumā" atklājās padomju ģeneralitātes nespēja vadīt savu karaspēku. Jau 8. maija pēcpusdienā no Kremļa pienāca rīkojums ar pretuzbrukumu iznīcināt vācu 30. armijas korpusu. Ģenerālis Kozlovs plānoja pretuzbrukumu 9. maija rītā vienlaicīgi no Z un D. Šim nolūkam 44. armijai vajadzēja sakoncentrēt frontes D sektorā visas pieejamās vienības: 4 strēlnieku divīzijas, 2 tanku brigādes un 2 atsevišķos tanku bataljonus.

9. maijā pl. 4:30 Sarkanās Armijas vienības bija ieņēmušas izejas pozīcijas. Tajā brīdī 44. armijas komandieris ģenerālmajors Čerņaks saņēma jaunu frontes virspavēlnieka pavēli novirzīt vienu tanku brigādi un atsevišķas kājnieku vienības uz frontes Z sektoru, lai pastiprinātu galveno triecienu no Z. Tas izraisīja milzīgu haosu, kā rezultātā pretuzbrukums no D vispār nenotika...
Vācu 22. tanku divīzija, ieņēmusi izejas pozīcijas iekarotajā placdarmā, sekmīgi atsita krievu prettriecienu no Z, un bija gatava turpināt uzbrukumu. Tomēr kāds neparedzēts faktors draudēja izjaukt Manšteina plānu - sākās spēcīgas lietavas, kuras pilnībā paralizēja tanku kustību. Sarkanās armijas rīcībā bija vesela diennakts, lai atvilktu galvenos spēkus no frontes Z izvirzījuma, bet tā šo dabas doto dāvanu neizmantoja. Tikai 10. maija pēcpusdienā 22. tanku divīzija varēja uzsākt izšķirošo triecienu. Par laimi pulkveža Grodeka mehanizētajai kaujas grupai izdevās apsteigt atejošās 44. armijas vienības, un pirmajai ieņemt stratēģiski nozīmīgo Turku valni (Турецкий вал), tādējādi neļaujot krieviem izveidot jaunu aizstāvības līniju.

Tev nebūs svešu tautu Dievus turēt augstāk par savējiem!
 
ValduhaDatums: Svētdiena, 11.Jūnijs.2017, 06:48 | Komentāri # 16
Stāstnieks

Komentāri: 5414
 Izgājis
Par aktivitāti Par labu aktivitāti Par izcilu aktivitāti Par superaktivitāti Kluba biedrs Kluba Goda biedrs Kluba valdes loceklis Vip persona Kluba Vadība Balvu ielāde ...
11. maijā 22. tanku divīzija sasniedza Azovas jūru. 170. kājnieku divīzija, kā bija paredzēts, tika izņemta no frontes Z iecirkņa, un raidīta ielenkuma pastiprināšanai. Tās vietu ieņēma, rezervē esošās rumāņu vienības.

Slazds bija aizcirsts. Ielenkumā atradās 8 padomju divīzijas (2 reizes vairāk nekā vācu spēki, kas ielenkumu turēja!!!). Pārējās nekārtībā atkāpās Kerčas virzienā. Ar to Kerčas pussalas liktenis bija izšķirts!

Neliela atkāpe.
Vot šito es laikam nekad nesapratīšu! Kāpēc 4 vācu divīziju ielenkto 8 divīziju liktenis bija izlemts pāris dienās, bet Demjanskas placdarmu 6 vācu divīzijas vairākus mēnešus noturēja pret 3 padomju armijām, bet "Holmas cietoksni" pāris kvadrātkilometru lielumā 5500 friču (mazāk par pusi divīzijas) 4 mēnešus noturēja pret izmisīgajiem 3. triecienarmijas uzbrukumiem (abus ielenkumus vācieši likvidēja).
Demjanskas ielenkums
Holmas cietoksnis
Pat Staļingradā 6. armija vairākus mēnešus turējās pret 10 padomju armijām, un kauju beidza nevis kapitulējot, kā tiek propogandēts (feldmaršals Pauluss nekad nav parakstījis kapitulācijas aktu), bet izbeidzoties munīcijai.

Turpmākās kaujas vairs nebija vērā ņemamas. 18. maijā viss bija beidzies...
Padomju zaudējumi: 38 000 kritušo, 170 000 gūstekņu, (kopš desanta izsēdināšanas Kerčas p-salā zaudēti 330 000 karavīru), 3400 lielgabalu (1133 vācieši ieguva trofejās), 350 tanku (258 vācieši ieguva trofejās) un 400 lidmašīnas.
Vācu zaudējumi: Frontālā triecienā pārraujot labi nocietinātu frontes līniju klajā stepē - krituši 600, ievainoti 2797, iznīcināti 8 tanki, 3 triecienlielgabali, 9 lielgabali

Dažas vēsturiskas fotogrāfijas:

Prettanku grāvja tapšana


Pamestais krievu bruņojums


Pēc kaujas...

Tev nebūs svešu tautu Dievus turēt augstāk par savējiem!
 
ValduhaDatums: Pirmdiena, 12.Jūnijs.2017, 08:27 | Komentāri # 17
Stāstnieks

Komentāri: 5414
 Izgājis
Par aktivitāti Par labu aktivitāti Par izcilu aktivitāti Par superaktivitāti Kluba biedrs Kluba Goda biedrs Kluba valdes loceklis Vip persona Kluba Vadība Balvu ielāde ...
Sarkanarmieši ierakumā Parpačas šaurumā


Ar diviem 75 cm artilērijas šāviņiem iznīcināts krievu tanks KV-1


Vērmahta karavīri izejas pozīcijās...


...un triecienā.

Tev nebūs svešu tautu Dievus turēt augstāk par savējiem!
 
MeilisDatums: Pirmdiena, 12.Jūnijs.2017, 12:07 | Komentāri # 18
Vidzemes rakaris

Komentāri: 3927
 Izgājis
Par aktivitāti Par labu aktivitāti Par izcilu aktivitāti Par superaktivitāti Kluba biedrs Kluba Goda biedrs Kluba valdes loceklis Kluba Vadība Balvu ielāde ...
Kaut kur redzēti ķēdes posmi... :)

Ja vari - dari, ja nevari - nesāc!
 
ValduhaDatums: Pirmdiena, 12.Jūnijs.2017, 12:50 | Komentāri # 19
Stāstnieks

Komentāri: 5414
 Izgājis
Par aktivitāti Par labu aktivitāti Par izcilu aktivitāti Par superaktivitāti Kluba biedrs Kluba Goda biedrs Kluba valdes loceklis Vip persona Kluba Vadība Balvu ielāde ...
Quote Meilis ()
Kaut kur redzēti ķēdes posmi...

Tie paši vien ir...

Tev nebūs svešu tautu Dievus turēt augstāk par savējiem!
 
ValduhaDatums: Otrdiena, 13.Jūnijs.2017, 06:36 | Komentāri # 20
Stāstnieks

Komentāri: 5414
 Izgājis
Par aktivitāti Par labu aktivitāti Par izcilu aktivitāti Par superaktivitāti Kluba biedrs Kluba Goda biedrs Kluba valdes loceklis Vip persona Kluba Vadība Balvu ielāde ...
Tanki

Interesanti ir salīdzināt operācijā iesaistīto tanku skaitu. Krievu (padomju) vēsturnieki, kā allaž, ir savā elementā. Viņi uzsver, ka boļševiku pārsvars tankos bija tikai 1,2 reizes. Dīvaini, ja salīdzina 238 Sarkanās armijas tankus ar 66 Vērmahta tankiem. doma Kā to panāca? Vienkārši - 66 tankiem, kuri bija Panzer Regiment 204 (vienīgais tanku pulks 22. Panzer Division sastāvā), pieskaitīja izlūkvienību tanketes un pašgājējlielgabalus.
Ja aplūkojam kādi tanki katrā no pusēm karoja, tad aina kļūst vēl interesantāka.

Uz 8. maiju 22. Panzer Division sastāvā bija:

10 - Panzer II
36 - Panzer 38 (t)
8 - Panzer III
12 - Panzer IV

Uz 8. maiju krieviem bija:

79 - Т-60
111 - Т-26
7 - Т-34
41 - KB

48 krievu Т-34 un KB tankiem vācu pusē nebija nekā līdzīga. Tiesa, visi 8 Panzer III un 6 no 12 - Panzer IV bija bruņoti ar 75 cm garstobra lielgabaliem, kas varēja cauršaut arī tanku Т-34 un KB bruņas.

Te padomju tanku skaita tabulas pa datumiem:

8. maijs


9. maijs


10. maijs


11. maijs


Kā redzam, tad uz 11. maiju, kad vācieši izlauzās līdz Azovas jūrai, un priekš Sarkanās armijas "viss bija beidzies", tās rīcībā atradās 81 tanks, kas ir vairāk par 22. tanku divīzijas sākotnējo tanku skaitu...

Tev nebūs svešu tautu Dievus turēt augstāk par savējiem!
 
Forums » Kara tēma » WW2 » Kauja par Krimu. (Manšteina fenomens.)
Lappuse 1 no 11
Meklēšana:

Jaunākie foruma komentāri
Tēma Pāriet Datums, Laiks Аutors Sadaļa
Jubilārs Valduha/// 22.Augusts.2017, 20:41 TiiFs Pļāpātuve
Lasīt
Te rakstām par visu un visām, par tiem un šiem.... 22.Augusts.2017, 20:39 007 Pļāpātuve
Lasīt
Rīkstnieks-specs akai. 21.Augusts.2017, 13:45 Meilis Būve
Lasīt
Latgales Šamaņi 19.Augusts.2017, 10:04 Meilis Kino
Lasīt
..grili,kūpinātavas.. 15.Augusts.2017, 20:06 007 Būve
Lasīt
Latvijas dižkoki 14.Augusts.2017, 08:02 Meilis Patrioti
Lasīt
Kas šīs ir par markām? 12.Augusts.2017, 16:53 sancho76 Pastmarkas
Lasīt



Šodien forumu apmeklēja: 007, bykova, Baloo, Oberschutze, Kotbulars


eXTReMe Tracker

Copyright sancho76 © 2008-2017