Šodien sadūšojāmies ar Kalnieškungu atklāt sezonu. Aizbraucām uz klasisko Lubejas pusi. Pirmais meža paugurs izrādījās brīvs no signāliem, bet nākamais jau interesantāks. Neko izcilu neatradām, bet sajūtas bij patīkamas. Pēc izraktajiem atradumiem secinājām, ka friči tur bija garlaikojušies krievu gaidot un darinājuši visādus izstrādājumus no čaulām un čaulītēm. Īsumā tas arī viss... jā, sniega zem kokiem maz, laiciņš bij patīkams un daudz svaiga gaisa... Ja vari - dari, ja nevari - nesāc!
Lūdzu. Turpat netālu bija arī ēveles zobs, bet par cik melnais met., tad neņēmu. Nu jā, papētīju rūpīgāk tos čaulu gabalus. Visi krievu. Lielākais ir no 37мм 61-К zenītlielgabala. Tak što tomēr krievu zaldāti tur bija garlaikojušies un ar visādu pašdarbību vadījuši laiku, kamēr vācieši drosmīgi cīnījušies turpat frontes līnijā. Ja vari - dari, ja nevari - nesāc!