Garais | Datums: Ceturtdiena, 04.Augustā.2016, 01:09 | Komentāri # 1 |
Balvu ielāde ...
|
LŪGUMS PALĪDZĒT FILMAS VEIDOŠANĀ Turpinās darbs pie dokumentālas filmas par latviešu strēlniekiem ASTOŅAS ZVAIGZNES. Tās pirmizrāde notiks 2017. gada 18. novembrī un to plānots iekļaut Latvijas simtgades pasākumu programmā. Filmas veidošanai nepieciešama informācija par kritušo latviešu strēlnieku pēcnāves maskām. Šo pirmo un lielāko pēcnāves seju atlējumu kolekciju Pirmā pasaules kara gados sāka izgatavot profesionāli izglītoti latviešu mākslinieki – Kārlis Johansons, Voldemārs Tone, Konrāds Ubāns u.c. Strēlnieku pēcnāves masku ekspozīcija atradās Kara muzejā. 1940. gadā iesākās muzeja parcelšanās uz citām telpām, bet Latvijas okupācija neļāva to pilnā mērā pabeigt. Ir zināms, ka daļa Kara muzeja ekspozīcijas tika izdalīta citiem muzejiem. Filmas veidotāji lūdz Latvijas sabiedrību palīdzēt ar informāciju, vai kādam ir zināmas kritušo strēlnieku pēcnāves masku atrašanās vietas. Tāpat mūs interesē masku fotogrāfijas - to iegāde vai augstas izšķirtspējas skenējumi.
Facebook'a lapa
Komentāru rediģēja Garais - Ceturtdiena, 04.Augustā.2016, 01:15
|
|
| |
Garais | Datums: Ceturtdiena, 04.Augustā.2016, 01:24 | Komentāri # 2 |
Balvu ielāde ...
| DRAUGI, VAI VARAM LŪGT VISUS TOS, KURIEM ŠĶIET INTERESANTS VĒSTURISKAIS MATERIĀLS, KURU PUBICĒJAM FILMAS TĒMAS PROFILĀ, PIE FOTOGRĀFIJĀM NOSPIEST ARĪ IKONU "SHARE". TAS ĻOTI PALĪDZĒTU MŪSU TOPOŠĀ DARBA NONĀKŠANAI TAUTĀ. PALDIES! :)
Facebook lapa.
Tālāk nedaudz paņēmu no lapas, ieskatam...
Pirmo brīvprātīgo pavadīšana uz apmācību vietu. Orķestra priekšgalā poručiks Fridrihs Briedis un Latviešu strēlnieku organizācijas komitejas pārstāvis K. Glīzdiņš. Rīga, 1915. gada augusts
Pirmo brīvprātīgo latviešu strēlnieku pavadīšana no Daugavas krastmalas uz apmācību vietu. Rīga, 1915. gada augusts
No sākuma brīvprātīgie sadalījās divās it kā naidīgās grupās – rīdziniekos un lauciniekos. Pēdējie bija lēnāki, smagāki, gausāki. Rīdzinieki ātri, apķērīgi, veikli un zobgalīgi. Tie lauciniekus saukāja par mužikiem un visādi tos kaitināja. Kad lauciniekiem piegriezās, lieta bieži aizgāja līdz kautiņam, kur virsroku beigās ņēma laucinieki, jo tie, pie arkla pieraduši, bija kaulos un dūrē sīkstāki par pilsētniekiem. Tomēr ar laiku šis naids izzuda, jo tam būtībā nebija pamata, un drīz visi jaunie kareivji dzīvoja brālīgi kopā. No žurnāla "Latviešu strēlnieki". Foto: 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona izlūku komandas strēlnieki atpūtā, 1916. gads
"Iziešana uz pozīcijām notika naktī no 21. uz 22. oktobri. Rīkojumu par iziešanu mums paziņoja pēc vakariņām. Tūlīt tad arī sāka dalīt attiecīgās drēbes, zābakus un citas lietas. Zābaki visi bija atsūtīti ļoti maza izmēra. Es un arī daži citi strēlnieki nevarējām nekādā kārtā dabūt tos kājās. Tiem, kas nespēja zābakus savai kājai atrast, nācās vēl palikt kazarmās. Tā arī es biju spiests palikt, kas mani skumdināja. Visi jautri gatavojās ceļam un savām nākošajām kauju gaitām, bija priecīgi un smējās. Neviens vairs nevēlējās palikt kazarmās, katrs gribēja doties uz pozīcijām, tāpēc tie, kuriem zābaki bija tikai drusku par maziem vai šauriem, visādi centās tos uzmaukt kājās. Daži, nevarēdami zābakus uzspīlēt zeķotā kājā, vilka zeķes nost un āva apavus uz basu kāju. Protams, vēlāk pozīcijās šiem strēlniekiem nācās rūgti nožēlot šo savu pārsteidzīgo soli – kājas briesmīgi sala un daudzi zaudēja locekļus vai kļuva kropli." 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona 3. rotas strēlnieks Fricis Riekstiņš, žurnāls "Latviešu strēlnieki". Foto: 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka strēlnieki
Darba materiāls:
Komentāru rediģēja Garais - Ceturtdiena, 04.Augustā.2016, 01:34
|
|
| |