|
Te rakstām par visu un visām, par tiem un šiem....
|
|
| Tottenkopf | Datums: Pirmdiena, 16.Septembrī.2013, 22:24 | Komentāri # 1 |
Balvu ielāde ...
| Te rakstām par laiku apstāļiem, par cenu kāpumiem, par negulētām naktīm un smaidošiem meitiešiem īsos bruncīšos... te pat varam rakstīt par politiku, lamāt valdību un ttd. ( tā pat tiks izdzēsts nemanot) ... te būs tēma, kurā čatojam ... čatojam par visu... kas nu kuram ienāk prātā.... P.S. Tikai neaizmirstām elementāru pieklājību, toleranci vienam pret otru un .... un tas arī viss....
Tikai nepaliekam par šadiem.....
|
| |
| |
| Meilis | Datums: Trešdiena, 18.Aprīlī.2018, 08:52 | Komentāri # 2651 |
|
Vieglas smiltis Tev draugs
Komentāri: 6565
Balvu ielāde ...
| Quote sālītis (  ) Kā gravitācija pieļauj tik lielas masas pārvietošanu pa praktiski līdzenu virsmu tādā attālumā? Zinu, ka tas tā ir bijis, minerālu ķīmiskie sastāvi to pierāda, bet tas procesa mehānisms gan vismaz priekš manis ir miglā tīts. Jā es arī par to esmu galvu lauzījis pētot mūsu grants karjeros milzīgos noapaļotos akmeņus kuri tipa atripojuši no Skandināvijas. Pietiek vienu reizi pašam ar auto aizbraukt līdz Somijas ziemeļu galam, kur sākas tiešām daudz maz par kalniem saucami paaugstinājumi, lai šo pieņēmumu pilnībā apgāztu. Lai kā mēģinātu iedomāties tos 3 km augstos kūstošos ledājus un spēcīgās ūdens straumes, kurās šie milzīgie daudztonnīgie akmeņi veļās kā smilšu graudiņi pavasara tērcītēs, tāpat tālāk par dažiem desmitiem kilometru nespēju to ainu uzburt.
Ja vari - dari, ja nevari - nesāc!
|
| |
| |
| Valduha | Datums: Trešdiena, 18.Aprīlī.2018, 09:01 | Komentāri # 2652 |
|
Stāstnieks
Komentāri: 13193
Balvu ielāde ...
| Quote sālītis (  ) Zinu, ka tas tā ir bijis, minerālu ķīmiskie sastāvi to pierāda, bet tas procesa mehānisms gan vismaz priekš manis ir miglā tīts. Šo jautājumu esmu uzdevis vairākiem ģeogrāfiem - ģeologiem. Atbildes mani nepārliecināja. No tīri fizikas mehānikas viedokļa tas nav iespējams. Iztēlosimies dzelzceļu, kurš sākas Skandināvijas kalnos, un turpinās līdz Latvijas dienvidiem.
 Tas ir tīri shematisks, iedomātās dzelzceļa līnijas attēls. Tagad dzelzceļa līnijas augstākajā punktā novietosim vagonus, kuri pa nogāzi ripos lejā. Tā mēs varam ripināt, kamēr slīpumā esošo vagonu masa būs par mazu, lai ar savu svaru spētu pastumt uz priekšu, līdzenumā (Baltijas jūra un Latvija) stāvošos vagonus.
 Viss, sastāvs apstājies. Bet, ja ņemam vērā, ka tie ir vagoni, kuri ripo pa gludu sliedi, un kuru riteņos ir gultņi, tad ir skaidrs, ka pa zemi šļūcošs ledājs, kurš, turklāt, sev pa priekšu stumj vienu otru paprāvu lklintsbluķi, netiktu pat tik tālu. Man skaidroja, ka starp apakšējo un augšējo ledus mēli bija arī vidējā, kura spiediena rezultātā tika bīdīta uz priekšu. Nestrīdēšos. No fizikas viedokļa saprotams. Bet jautājums: kur starp vairākām ledus mēlēm radās tie akme'ņi? Tos sev pa priekšu varēja stumt tikai apakšējā ledus kārta. Esmu diskutējis ar ģeologiem, bet fizikas likumu pieminēšana, viņiem nepatīk...
Tev nebūs svešu tautu Dievus turēt augstāk par savējiem!
|
| |
| |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
| TiiFs | Datums: Svētdiena, 27.Maijā.2018, 12:01 | Komentāri # 2673 |
|
Mecenāts
Komentāri: 476
Balvu ielāde ...
| Jā, es vēl atceros kā pirms kādiem 20 gadiem ar viņu pļāva, 2. pārnesums bija čupā, bet pirmais bija par lēns, biezākā zālē sita ciet. tad šīs vietu ieņēma, ja nemaldos, Bulgāru ražojuma agregāts. Nekur šai nevaru atrast virsū nekādu informāciju par to, kur viņa varētu būt ražota. šādu nekur citur neesmu redzējis, visur ir pilns ar tām Bulgāru.
Ērglis lido augstu, toties suslikus neiesūc reaktīvajos dzinējos.
|
| |
| |
|
|