Kodināšana.

Sūbināmās rotas virsmai jābūt ķīmiski attīrītai no oksīdiem un tauku traipiem,tāpēc tā jākodina un rūpīgi jāmazgā.Kodināšanu izdara spožbeicē.To pagatavo,sajaucot slapekļskābi ar sērskābi un pieberot šķipsniņu vārāmās sāls.Literitūrā minētas dažādas skābju attiecības.Pats lietoju maisījumu,kura sastāvā puslitrs slāpekļskābes samaisīts ar tādu pašu daudzumu sērskābes.
Beici gatavo ,slāpekļskābei mazā strūkliņā pielejot sērskābi.Notiek ķīmiska reakcija,kuras laikā izdalās brūni kodīgi garaiņi.Lai tos neieelpotu,visas darbības ar spožbeici jāveic vilkmes skapī.Par vilkmes skapi gadījies izmantot apkures krāsns muti un dūmvadu.Reakcijas laikā notiek maisījuma sakaršana,tāpēc process jāveic ugunsdrošā stikla traukā.Pēc paris stundām,kad reakcija pierimusi,šķīdumam pieber tējkaroti vārāmās sāls.Atkal uzvirmo tvaiku mutulis.Maisījumam lauj atdzist.Kodināmo rotu iemērc šķīdumā uz dažām sekundēm un pēc tam to skalo tekošā ūdenī.

Sūbināšana

Sūbināšanai piedāvā daudz sastāvu,kuru iedarbības rezultātā metāla virsma iekrāsojas dažādos tumšos toņos.Populārākais no maisījumiem ir tā sauktās sēraknas.To lieto sudrabam un varam.Sēru un potašu (attiecībā 1:2) sajauc metāla trauciņā un karsē uz lēnas uguns.Karsēšanas laikā izdalās gāzes,kas bīstamas veselībai,tādēļ darbi veicami zem vilkmes!Trauka saturu nepārtraukti maisa.Nedrīkst pieļaut,ka sērs aizdegtos!Karsēšanu turpina,līdz iegūta brūngana masa,kuru pēc tam izšķīdina karstā ūdenī.Sēraknu šķīdums uzglabājams aizkorķētā pudelē.
Sūbināšana notiek karsta ūdens traukā.Ūdenim no pudeles pielej nedaudz sēraknu koncentrāta.Sūbināmo rotu,vara stieplītē iekārtu,iemērc maisījumā.Apmēram divu minūšu laikā iegūst brūnganu,bet,ilgak turot šķīdumā melno,- toni.

Atsķirībā no sēraknam,kuras derīgas tikai sudrabam un varam,universāls līdzeklis gan šo,gan misiņa un baltmetāla sūbināšanai ir etiķskābais svins.Maisījumu pagatavo 30 gr svina acetāta sajaucot ar 60 gr nātrija triosulfāta.Pēdējo fotogrāfi parasti sauc par skābo fiksāžu.Šādu koncentrātu glabā aizkorķētā pudelē tumšā vietā.Sūbināšanai pie ūdens skārda trauciņā pielej nedaudz maisījuma.Trauciņa saturam ļauj lēni virmot uz mazas liesmas un taja iemērc sūbinamo rotu.No etiķskābā svina maisījuma priekšmetu drīkst izcelt,lai redzētu,vai vajadzīgā tonešanas pakape sasniegta,jo process neapstājas arī gaisā.Īsa iemērkšana burbuļojošā šķīdumā dod zilganu toni,kas,turpinot vārīšanu,apmēram minūtes laikā iekrāso priekšmetu spožā melnumā.Sūbināto rotu mazgā tekošā ūdenī.Tālāk rīkojas saskaņā ar ieceri un kāda laukuma metālisko spīdumu akcentē,to atbrīvojot no sūbinājuma kārtiņas vai arī visu priekšmetu atstājot iegūtajā sūbejuma tonī.
Jaatceras,ka tās rotas daļas,kuras valkājot saskaras ar ādu,no sūbinājuma jāatīra - piemēram - gredzenu un aproču iekšpuses.Sūbinātās rotas nekādā gadījumā nedrīkst smērēt ne audumu,ne ādu.To var pārbaudīt,ar mīkstu,baltu lupatiņu viegli paberžot tonētās vietas.Ja uz auduma paliek melnas švīkas,tas nozīmē ,ka rota vai nu nav labi nomazgāta,vai arī bijis vājš sūbināšanas šķīdums.Tad process jāatkārto.Etiķskābā svina un nātrija tiosulfāta maisījuma efektivitati pastiprina,pievienojot vairak fiksāžas.Ja sūbināšanas šķīdums kļuvis vājš un nedarbojas vai dod tikai gaišzilu toni,to var atdzīvināt pievienojot nedaudz etiķa esences.
Sūbinātai rotai paredzētos spožos laukumus vislabāk atsegt,paberžot tos pirkstos.Saslapinātus pirkstus iemērc pumeka pulverī un ar īkšķa un rādītājpirksta palīdzību izberž atsedzamās vietas.Reizēm šim nolūkam lietotas smalkas jūrmalas smiltis.Pēc tam darbu atkal skalo un uzliek pēdējo spožumu ar rotējošu mīkstu lupatu birstīti.Nobeigumā rota atkal mazgājama ar ziepēm un skalojama ūdenī.
Reizēm ieteikts gatavo darbu noklāt ar caurspīdīgu laku,lai aizsargātu virsmu no oksidēšanās gaisā.Nezinu,vai tas palīdz izvēlētā mērķa sasniegšanai,bet.lai arī ar cik plānu kārtiņu noklāta,rota it kā zaudē savu dabisko metālisko spožmi.

citēta Daumanta Kalniņa grāmata "Seno rotu kalve"